Šovasar darbu jāuzsāk atbalsta programmai jaunajām ģimenēm, kas vēlas iegādāties savu pirmo mājokli. Par to šajā nedēļā vienojušies valdošās koalīcijas partneri.
Ekonomikas ministrijai uzdots izstrādāt atbilstošus Ministru kabineta noteikumus, lai līdz 1.jūlijam tie tiktu apstiprināti valdībā – tā pēc tikšanās ar valsts prezidentu paziņoja premjerministre Laimdota Straujuma.
Gada sākumā tika plānots, ka programma tiks finansēta uz uzturēšanās atļauju pārdošanas rēķina. Tomēr darbs pie imigrācijas likuma izmaiņām ievilkās un tika nolemts meklēt citu avotu. Viens no alternatīvajiem avotiem varētu būt Finanšu ministrijas konstatētie brīvie līdzekļi – 2 miljonu apmērā – nesen izveidotās Attīstības finanšu institūcijas Altum kontos.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas aplēsēm, 14% jeb aptuveni 100 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību nākamajos gados varētu vēlēties uzlabot savus dzīves apstākļus. Spēja veikt pirmo iemaksu ir tikai aptuveni 3%. Tiek pieņemts, ka līdz ar valsts sniegtajām garantijām programmā varētu iesaistīties aptuveni tūkstotis jauno ģimeņu.
Jāatzīmē – eksperti pieļauj, ka programmas efekts var izrādīties niecīgs nepietiekamā finansējuma dēļ. Vidēji viena ģimene varēs saņemt garantiju par 2 000 eiro, kas segs pirmo maksājumu (10-20 %) tikai tādam kredītam, kas ir 10-20 tūkstošu eiro apmērā. Par šādu naudu Rīgā var nopirkt tikai vienistabas dzīvokli. Lai gan dzīvot jau var arī ne tikai galvaspilsētā.
Nodokļu rotaļas
Turpinot tēmu par mājokli, ir vērts pieminēt arī priekšlikumus par grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. Grozījumi paredzētu to, ka dzīvokļu īres līgumus varētu reģistrēt ne tikai Zemesgrāmatā, bet arī pašvaldībās.
2014.gada 1.janvārī stājās spēkā likumdošanas izmaiņas, kas uzliek par pienākumu daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem – komersantiem mēneša laikā reģistrēt Zemesgrāmatā dzīvokļu īres līgumus. Šis nosacījums attiecas arī uz individuālo dzīvokļu īpašniekiem, kas izīrē savu īpašumu. Tikai šāds «oficiāls» nekustamais īpašums tiek aplikts ar parasto nodokļa likmi ( 0,2-0,6 %), pārējiem tiek piemērota likme 1,5% apmērā.
Grozījumu pamatmērķis būtu izskaust īres «melno tirgu», kurā visi maksājumi tiek veikti skaidrā naudā, īres līgums nav nekur reģistrēts un attiecīgi tā īpašnieki no saviem ienākumiem Valsts kasē nemaksā ne centu.
Tomēr dzīvokļu īpašnieki tā vietā, lai veiktu izmaiņas Zemesgrāmatā, izvēlas maksāt lielākus nodokļus, novirzot maksājumus uz īrnieku pleciem. Īrnieki tad arī ir tie, kas pauduši sašutumu, ka viņiem saimnieku vietā jāmaksā nodoklis ar likmi 1,5% no kadastrālās vērtības.
Tā kā šo nodokli administrē vietējās pašvaldības, radies priekšlikums papildināt likumu Par īpašuma nodokli ar atļauju reģistrēt īres līgumus ne tikai Zemesgrāmatā, bet arī pašvaldībās. Ja valdošās koalīcijas partijas apstiprinās likumprojektu, tad vietējās varas iestādes līdz 2014.gada pirmā pusgada beigām varēs paspēt veikt pārrēķinu.
Kopsolī ar visiem
Ja jau mēs runājam par nodokļiem, augstākajā šī vārda nozīmē, Latvija pievienosies, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konvencijai par informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Atbilstošu lēmumu šonedēļ apstiprināja Saeimas Ārlietu komisija.
Latvijas iekļaušana šajā sadarbības mehānismā ļaus tai saņemt informāciju par nodokļiem ne tikai no ES, bet arī no valstīm, ar kurām līdz šim šādas prakses nebija. Tiek pieņemts, ka šis solis ļaus samazināt iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas. Kad likums par Konvencijas ratifikāciju stāsies spēkā, Latvijai būs pienākums sniegt tādu pašu informāciju visām valstīm, kas parakstījušās vienošanos. Konvencijas izpildi no Latvijas puses koordinēs Finanšu ministrija.
OECD ietvaros izveidotais vienotais standarts par apmaiņu ar nodokļu informāciju paredz, ka informāciju par savu rezidentu (gan uzņēmumu, gan fizisku personu) ienākumiem ārvalstīs valstis nesaņems pēc pieprasījuma, kā tagad, bet automātiskajā režīmā. Pēdējais ietver informāciju par nodokļu maksātāju banku kontiem, depozitāriju, brokeriem, investīciju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām. Runa ir par operāciju izsekošanu kontos ar atlikumu virs 250 tūkstošiem dolāru (vai ekvivalenta) un pienākuma uzlikšanu bankām un citām finanšu organizācijām uzrādīt aktīvu faktiskos īpašniekus. Ir gaidāms, ka jau 2015.gada beigās, šim standartam tiks pakļauta arī pašlaik spēkā esošā divpusējā nodokļu vienošanās (pieprasījums – atbilde).
Kā BNN jau ziņoja, Latvija 2013.gada maijā saņēma uzaicinājumu uzsākt iestāšanās sarunas ar OECD.Tagad sekos virkne tehnisko misiju, kuru gaitā tiks savākta papildu informācija. Ir sagaidāms, ka pasaules bagātāko valstu klubam mūsu valsts pievienosies 2015.gadā.
Nebaltai dienai
Ņemot vērā šīs izredzes ir jādomā stratēģiski, domājot arī par tālāku nākotni, kā to dara Saeimā. Budžeta un finanšu komiteja šonedēļ apstiprināja jauno Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likuma redakciju.
Šobrīd spēkā esošā redakcija tika pieņemta vēl pirms krīzes, 2008.gada sākumā. Saskaņā ar to, uz īpašu stabilizācijas fondu jānovirza līdzekļi, kas pārsniedz budžeta izdevumus, kā arī ieņēmumi no privatizācijas. Ietaupījumu uzkrāšanu iztraucēja krīze: 2009.gadā valdība pat pieņēma atsevišķu likumprojektu, kas paredzēja iesaldēt jebkādus ieguldījumus stabilizācijas fondā līdz 2013.gadam.
Nu jau ir 2014.gads, un ir pienācis laiks normatīvo aktu atsvaidzināt. Un, lai gan nākamo trīs gadu laikā ienākumu stabilizācijas fondā, visticamāk, nebūs plānotā budžeta deficīta dēļ (saskaņā ar vidējā termiņa plānu, šajā un nākamajā gadā tas būs 0,9 %, bet 2016.gadā – 0,8 % no IKP), ir nepieciešams veikt grozījumus.
Lai gan, kā uzskata eksperti, valdībai vajadzēja veidot uzkrājumu straujās izaugsmes periodā 2004.-2007.gadā, taču toreiz kases ieņēmumu pieaugums notika vienlaicīgi ar vēl lielāku izdevumu pieaugumu.
Rezerves fondi, līdzīgi tiem, kādi tiek veidoti Latvijā, jau pastāv citās valstīs. Igaunijā šāda sistēma darbojas kopš 2007.gada: rezerves palīdzēja valstij vieglāk pārdzīvot pēdējo ekonomisko krīzi.