Kārtējais svarīgais jautājums, kuram ir politiskā nokrāsa, izskatīšanai Daudavpils pilsētas domes deputātu sēdē tika nodots kā ārpusplāna jautājums.
20.martā Finanšu komitejas deputātiem steidzamā kārtā bija jābalso par to, ka PAS „Daugavpils siltumtīkli” jāpiesakās kriminālprocesā kā cietušajai pusei un jālūdz atlīdzināt zaudējumi 138 418,48 eiro apmērā.
Par minēto lēmumu pašvaldība ziņo sekojošo: „Pamatojums šī lēmuma izskatīšanai ir 18.martā Daugavpils pilsētas pašvaldībā saņemtā KNAB vēstule, kurā tiek paziņots, ka ierosināts kriminālprocess Nr.16870000313. Birojs paziņo, ka laikā no 2012.gada 14.augusta līdz 20.septembrim pašvaldības uzņēmums pārdeva emisijas kvotas par cenu, kas bija zemāka, nekā biržā. Rezultātā uzņēmums cieta zaudējumus 138 418,18 eiro apmērā. Krimināllikuma 95.pants nosaka, ka cietušais ir juridiska persona, tāpēc ir sagatavots lēmuma projekts – uzdot uzņēmumam „Daugavpils siltumtīkli” pieteikties kriminālprocesā kā cietušai personai”.
Jautājuma apspriešanas gaitā vicemērs Dmitrijs Rodionovs precizēja, kāpēc šajā gadījumā jābūt Domes lēmumam, jo šo lēmumu darba kārtībā varētu pieņemt PAS „Daugavpils siltumtīkli”. Mērs Jānis Lāčplēsis paskaidroja, ka viņš nodeva minēto jautājumu izskatīšanai deputātu sēdē, jo jautājums esot svarīgs, un deputātiem tas jāizskata, jāsaņem likumā atļautā informācija. J.Lāčplēsis atzīmēja, ka, pēc viņa domām, esot dīvaini, ka uzņēmuma valde līdz šim laikam nebija pievērusies jautājumam par zaudējumu atlīdzību.
Jautājums par to, vai visi deputāti ir iepazinušies ar nepieciešamiem dokumentiem un ir lietas kursā, palika bez atbildes. Rita Strode atzīmēja, ka pirms kvotu pārdošanas bija notikusi izsole, tādēļ uzņēmumā jābūt dokumentiem par šo izsoli un to, kas darbojās komisijā un kādi lēmumi tika pieņemti. Deputāte bija neizpratnē par to, kāpēc darba grupa, kura pārbaudīja šo uzņēmumu, nepievērsa uzmanību šim jautājumam.
Dmitrijs Rodionovs atbalstīja kolēģi, atzīmējot, ka deputāti nevar pieņemt lēmumu bez minētās informācijas. Savukārt deputāts Anatolijs Gržibovskis atzīmēja, ka gribētu saņemt arī papildu informāciju par zaudējumu summu.
Tāpat tika diskutēts par to, ka KNAB ierosinājis pašvaldībai pieteikties kriminālprocesā kā cietušai pusei, tomēr deputātiem paskaidroja, ka pašvaldība ir tikai uzņēmuma kapitāldaļu turētāja, tādēļ cietusī puse ir uzņēmums, kas cieta zaudējumus.
Juridiskās nodaļas vadītāja Lilija Žuromska ierosināja, ka šādā gadījumā KNAB acīmredzot neuzticas uzņēmumam, jo tieši tā vadības dēļ tika pieļautas šāda veida darbības. J.Lāčplēsis atzīmēja, ka arī jauna uzņēmuma vadība neko nav izdarījusi situācijas uzlabošanai.
Deputātiem nevarēja atbildēt, vai iepriekšējais Domes sasaukums pieņēma lēmumu par atļauju pārdot kvotas, vai iepriekšējā Domes vadība bija lietas kursā.
Deputāte Natālija Petrova bija neizpratnē par to, kāpēc tik aktīvi jāapspriež jautājums, ja minētā lēmuma rezultātā pašvaldība nesaskarsies ar riskiem. Savukārt deputāts Aivars Broks paziņoja, ka viņu pārsteidz tik ilga diskusija, jo lēmums jāpieņem daudz ātrāk.
A.Gržibovskis un D.Rodionovs par minēto lēmuma projekta nebalsoja. Jautājums tiks nodots izskatīšanai Domes deputātu sēdē pēc nedēļas.
P.S. Interesanti, kāpēc 2013.gada janvārī uzsāktajā lietā radās jautājums par cietušās puses meklēšanu? Vai tas varētu būt saistīts ar to, ka apsūdzība ir „pievilkta aiz ausīm”?