Kaut gan pret Putinu pašu pozitīvi attiecas tikai 14% franču, respondentu vairākums tomēr pozitīvi atsaucas par galvenajām Krievijas prezidenta īpašībām.
Politologs Pjērs Anrī D’Ažansons intervijā Le Figaro izskaidro to ar eiropiešu skumjām pēc stipra līdera, kurš varētu aizstāvēt vienkāršo pilsoņu intereses, – ziņo russian.rt.com.
Pēc Le Figaro un citu informatīvo portālu komentāriem mēs redzam, ka daudzi interneta tīkla lietotāji atbalsta un pat ļoti stipri atbalsta Vladimiru Putinu. Kā to izskaidrot? Vai ir tiesa, ka interneta lietotāji pretējā veidā reaģē uz zināmu pamata MIL antipātiju pret Putinu? Kādēļ?
Pjērs Anrī D’Ažansons: Daļēji šo reakciju nosaka pro Krievijas simpātijas, kuras vispirms ir sastopamas ģenerāļa de Golla un nacionālās suverenitātes piekritēju vidū. Šo plūsmu caurstrāvo franču „savienības no aizmugures” ģeopolitiskā tradīcija starp Franciju un Krieviju, tā pauž starptautisko attiecību redzējumu un virzienu pret federālajām un NATO koncepcijām. Bet tas ir ērts izskaidrojums tiem, kuri vēlas izsmiet sabiedriskās domas mīlestību pret Krieviju.
Patiesībā tas, kas pārsteidz reakcijā uz Ukrainas krīzi, ir ne tik daudz pro Krievijas atsauksmju, cik daudzu negatīvā atteikšanās piekrist MIL apgalvojumiem, kuri parāda Putina Krieviju kā Ļaunā nometni. Novērojams pilnvērtīgs intelektuālais dumpis, kurš rodas uz valdošās ideoloģiskās kārtības fona.
Internets kā vārda brīvības laukums veicina šo dumpi. Nākamajos gados šāda principiāla neuzticēšanās tam, ko pasniegs kā obligātu viedokli par to vai citu tēmu, tikai pastiprināsies.
Par ko, jūsuprāt, liecina šī mīlestība pret Putinu, ja ņem vērā tās prasības, kuras interneta lietotāji izvirza ideāla politiķa personīgajām īpašībām?
Pjērs Anrī D’Ažansons: Protams, var redzēt sajūsmu par šī politiķa vīrišķību ar visu aukstasinības un drošsirdības sajaukumu. Bet šoreiz iemesls ir cits. Kolektīvā zemapziņā Putins ir nedaudz līdzīgs Luijam XIV: viņš ir autoritārs, absolūts monarhs, bet viņš spēj aizstāvēt Krievijas tautu no stiprām valstīm. Galvenie MIL to nesaprot. Kad Vladimirs Putins sēdina miljardieri Hodorovski, tas līdzinās tam, kā Luijs XIV apcietināja Fukē.
Tā ir patvaļa, bet patvaļa, kura ir izdevīga tautai: ja karalis var gāzt stipros, tas nozīmē, ka viņš var aizstāvēt tautas intereses … Pat, ja tas ne vienmēr ir tā. Ko saka mūsu politiskās sistēmas kritiķi? Ka tā ir atdevusi varu oligarhiem, mūsdienu muižniekiem, transnacionālām korporācijām, lobējošām grupām, kuras bez jebkādas kontroles no tautas puses realizē un atceļ vēlamās ES normas politiskās elites acīs. Šī elite vienmēr ir gatava runāt par „demokrātiju” un „cilvēktiesībām”, bet patiesībā tā ir bezpalīdzīga un visam piekrīt.
Mīlestība pret Putinu netieši parāda dziļu vajadzību, kura ir nostiprinājusies tautā, nevis elitē. Tā slēpjas tieksmē iegūt līderus, kuri to aizstāvētu, un turklāt turētu savas rokās nācijas pārvaldīšanas līdzekļus – pagaidām tie ir pazuduši daudzās nesaprotamās valsts instancēs.
Tomēr nesenā aptauja rāda, ka tikai 14% franču pozitīvi attiecas pret Putinu. Kā saprast šādu rezultātu, lasot komentārus internetā? Kas nosaka šādu atšķirību?
Pjērs Anrī D’Ažansons: Jābūt uzmanīgiem ar aptaujām, tomēr šajā faktā nav pretrunu. Šajā aptaujā Putinu 72% novērtē kā „enerģisku” un 56% kā „kompetenti aizstāvošu savas valsts intereses”. Tas kā reiz ir svarīgs šajos komentāros, nevis Putins kā cilvēks. Pro Krievijas komentāri neizsaka „ārzemju balsi”. Tas, kas tiek runāts šodien, ir tāda politiska tiesa, kuru vēsture ir izveidojusi tā, kā tā gandrīz vienmēr dara: kaut gan tauta nemīl Putinu, viņa atzīst par izcilu valdnieku, kurš paliks Krievijas vēsturē. Tieši otrādi, savā laikā ļoti populāras personības pēc neilga laika var uzskatīt par sliktām un nespējīgiem valstsvīriem.