Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Einārs Cilinskis kā pirmais no kādas rietumvalsts valdības ministriem februārī uzstājās ar runu Maidana Tautas sapulcē, solot ukraiņu tautai pašu galveno, ko Latvija var Ukrainai dot: pieredzi, zināšanas un padomu, kā no autoritāra režīma pāriet uz stabilu, prognozējamu un rietumniecisku demokrātiju.
Līdz šim uz Maidana galvenās skatuves līdzās Ukrainas revolucionāriem, viņu līderiem un atbalstītājiem, bija uzstājušies dažādu valstu disidenti, līdzjutēji, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki, tāpat arī dažādu valstu un Eiropas Parlamenta deputāti, ieskaitot ASV senatoru Džonu Makkeinu. Taču E. Cilinskis ir pirmais ministrs no rietumvalsts, kurš uzrunājis Ukrainas revolucionārus, izsakot viņiem atbalstu.
– Ko teicāt simts tūkstošiem ukraiņu, kas klausījās jūsu uzrunu Neatkarības laukumā (Maidan Nežaleznosķi)?
– Galvenā lieta, ar ko Latvija var dalīties šobrīd, kad Ukrainai ir divas iespējas – vai nu kļūt par «ceturto Baltijas valsti», vai arī izšķīst Krievijā, ir pieredze un zināšanas. Mēs Ukrainā ne reizi vien dzirdējām, kā viņi saka: «Mums Ukrainā tagad jāizdara līdz galam tas, ko jūs Baltijā izdarījāt jau 1991. gadā!» Tagad novēlu ukraiņiem pamazām pārveidot valsti no atpalikušas padomju impērijas sastāvdaļas par mūsdienīgu Rietumeiropas demokrātiju, ņemot vērā tradicionālās vērtības – ģimeni, valsti un saimniecisko attīstību. Mēs Latvijā esam vairāk nekā 20 gados ieguvuši unikālu pieredzi. Esam gatavi to tagad nodot Ukrainai, lai ukraiņiem nebūtu jātrāpa uz tām pašām kļūdām, kuras vietām ir pieļāvusi Latvija, piemēram, cukura rūpniecības zaudēšana, pārmērīgi skrupuloza
ES normatīvu ieviešana, nepamatots neoliberālisms un monetārisms ekonomikā. Latvijai jākļūst par tādu kā Ukrainas «advokātu» ceļā uz Eiropu, jo advokāta pirmais uzdevums – brīdināt savus partnerus par nelāgām sekām iespējamai rīcībai! Tā kā Latvijai pašai ir visai spiedīgi budžeta rāmji, svarīgi ir organizēt tādu palīdzību ar zināšanām un ekspertīzi, kas Ukrainai būs noderīga, vienlaikus neprasot liekus mūsu budžeta tēriņus, ja mēs to nevarēsim atļauties.
Pie konkrētām lietām: esam gatavi dalīties pieredzē, kā attīrīt vidi bijušo padomju militāro un ekoloģiski netīro lieljaudas ražošanas objektu vietās un izmantot ukraiņu zinātnieku secinājumus no pieredzes savā valstī. Šim nolūkam mums jau šobrīd sagatavošanā ir starpvalstu līgums, kurā tiks paredzēta visplašākā sadarbība visos vides aizsardzības jautājumos. Ukraiņu kolēģi jau ir atsūtījuši uz VARAM savus līguma papildinājumus, tā ka līgums tiks noslēgts vistuvākajā laikā, kad vien jaunā Ukrainas valdība būs tam gatava. Patlaban diemžēl Ukrainas tautai ir jāatvaira Krievijas iebrukums Krimā.
– Jūs bijāt Kijevā tieši tajā nedēļas nogalē, kad revolūcija svinēja uzvaru: prezidents bija aizbēdzis no Harkovas uz Krimu un noslēpies kaut kur, varas iestādes pārgājušas Maidana kontrolē. Ko novērojāt pašā revolūcijas sirdī?
– Man uz Maidana uzreiz iekrita acīs viena lieta, proti, revolūcijas kauju ietekme uz jauniešiem. Bija jau pagājušas vairākas dienas kopš prezidenta administrācijas un viņa privātās Mežuhorjes rezidences krišanas, bet daudzi jaunieši joprojām sēdēja uz barikādēm ar sastingušiem skatieniem un platām acīm. Tā kā apdulluši. Bija redzams, ka apšaudes, fiziskās sadursmes un berkutiešu triecieni nenobriedušus cilvēkus ir smagi ietekmējuši – tur droši vien ir kas līdzīgs posttraumatiskā stresa sindromam. Piemēram, kad mūsu karavīri atgriežas no Afganistānas vai kad Zolitūdes glābēji bija pabeiguši darbu, viņi arī tiek nosūtīti pie psihologa vai kapelāna. Lūk, kur mēs varam palīdzēt!
– Ko tieši Latvija darīs Ukrainas revolucionāru labā?
– Pašlaik Latvija un Lietuva palīdz ar cietušo ārstēšanu – bet, kad būs apārstētas fiziskās brūces, nāks kārta psiholoģiskajai palīdzībai. Mūsu ārstniecības iestādēm ir liela pieredze psiholoģiskajā rehabilitācijā. Es pagājušajā nedēļā panācu Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu ukraiņu jauniešu rehabilitācijai. Tas būs primāri jāorganizē.