Latvijā jau šogad var tikt uzsākta valsts programma mājokļu kreditēšanas stimulēšanai. Ja plāns tiks īstenots, aptuveni tūkstotis jauno ģimeņu varēs saņemt garantijas hipotekārā kredīta pirmās iemaksas segšanai par kopējo summu 2 miljoni eiro.
Par nepieciešamību izstrādāt mehānismus hipotekāro kredītu tirgus atdzīvināšanai Saeima sāka runāt jau pirms gada. Tomēr vēl nesen visas šāda veida iniciatīvas atdūrās pret Finanšu ministrijas un to kontrolējošās partijas Vienotība nostāju – aizņēmējam nauda pirmajai iemaksai ir jāsakrāj pašam.
Punkts par valsts programmu mājokļa kreditēšanas stimulēšanai tika iekļauts jaunās Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā. Tomēr darbs pie imigrācijas likuma grozījumiem ir ieildzis, tāpēc nācās meklēt citu finansējuma avotu. Brīvi līdzekļi 2 miljonu eiro apmērā tika atrasti nesen izveidotās attīstības institūcijas Altum kontos.
Šonedēļ priekšlikumu izskatīja un apstiprināja valdošās koalīcijas padome. Bet ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka atbalstītā programma tiks uzsākta jau šajā gadā. Tuvākajos mēnešos Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādās nepieciešamos normatīvos aktus, kuros tiks aprakstīts, kas un uz kādiem nosacījumiem varēs saņemt valsts atbalstu.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēsēm, 14% jeb 100 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību tuvākajos gados vēlētos uzlabot savus dzīves apstākļus. Taču iespēja veikt pirmo iemaksu ir tikai 3%. LKA padomnieks uzskata, ka atbalsta programmas radītais efekts varētu būt nenozīmīgs nepietiekoši lielā finansējuma dēļ. Spriežot pēc izskanējušajiem skaitļiem, viena ģimene vidēji varētu saņemt garantiju par summu 2 tūkstoši eiro, kas sedz pirmo iemaksu (10-20%) vien kredītiem ar kopējo apjomu 10-20 tūkstoši. Par šādu summu dzīvokli iegādāties var, taču vietās, kas ir vismaz 50 km attālumā no Rīgas. Lai gan jaunajām ģimenēm, kam nepieciešams mājoklis, arī tas ir labs variants.
Ostu «desmitā tiesa»
Savukārt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kas arī notika šonedēļ tika apspriests jautājums, no kura brīža trīs lielākās Latvijas ostas sāks maksāt budžetā maksājumus par valsts īpašuma lietošanu. Līdz padomes sēdei tika plānots, ka Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldes pirmās iemaksas valsts budžetā sāks maksāt tikai 2015.gadā. Tomēr likumā par 2014.gada valsts budžetu norādīts: pēc likuma Par ostām grozījumu izsludināšanas (un tas noticis jau sen) Finanšu ministrs var reizi ceturksnī palielināt valsts izdevumu prognozi no ostām saņemto iemaksu apmērā. Tādējādi ministrijai šādas tiesības jau ir, un tā var pieprasīt no ostam iemaksas sākot ar aprīli.
Diskusijas dalībnieki vienojās par sekojošo: tuvāko nedēļu laikā Satiksmes ministrijas speciālisti izvērtēs dažādu struktūru slēdzienus un noskaidros vai jāiedarbina skaitītājs jau šī gada pavasarī vai vasarā, vai var pagaidīt līdz 2015.gadam, kad tiks apstiprinātas atskaites par ostu darbību šajā gadā.
Jaunā ostu nodokļu sistēma paredz, ka ostas atdod 10% no enkura, kanālu, tonnāžas nodevām no mazajiem kuģiem gan savām pašvaldībām, gan valstij (iepriekš iemaksas tika veiktas tikai pašvaldību budžetā). Tiek pieņemts, ka 90% no saņemtās summas valsts atgriezīs maksātājiem kā subsīdijas ostu padziļināšanai, akvatoriju uzturēšanai, bet 10% no šīm iemaksām tērēs valsts galvenajiem autoceļiem.
Dārgs prieks
Arī Ministru kabineta komiteja šonedēļ nesēdēja rokas klēpī salikusi. Komitejas sēdē tika nolemts, ka sākot ar 2020.gadu biodegvielas daļa automašīnu degvielā nedrīkst būt mazāka par 10%. Lēmums izraisījis nozares pārstāvju sašutumu, jo tika pieņemts bez viņu līdzdalības. Saskaņā ar Latvijas Biodegvielas asociācijas prezidenta Daumanta Znatnaja sacīto, pašlaik tiek gatavots rakstisks protests, jo likumdevēji nav apstiprinājuši nevienu no punktiem, kas netieši atbalstītu biodegvielas ražotājus.
Taču bez valsts atbalsta vietējā nozare neizdzīvos, apgalvo asociācijas prezidents. Un tas nozīmē, ka 2020.gadā prasīto degvielas piedevu nāksies iepirkt ārzemēs. Vienīgā rūpnīca Latvijā, kas vēl nodarbojas ar šādas produkcijas ražošanu ir Bio-Venta. Taču ņemot vērā, ka 2008.gadā rūpnīcas modernizācijai tika paņemti kredīti, bez investīcijām šī ražotne ilgi eksistēt nevarēs. Znatnajs arī izteica cerību, ka Ministru kabineta sēdē asociācijas viedoklis tomēr tiks ņemts vērā. Teorētiski iespējas ir: grozījumi vēl būs jāapstiprina ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Biodegvielas industrijas attīstība 2003.-2010.gadā bija Latvijas valdības prioritāšu sarakstā. Šajā periodā valsts nozarē tiešo subsīdiju veidā ieguldīja 67,2 miljonus latu (89,57 miljonus eiro). Tika plānots, ka līdz 2010.gadam rūpnīcas saražos 75 tūkstošus tonnu biodegvielas. Faktiski saražotas tika 58 383 tonnas, no kurām 39 451 tonna tika eksportēta.
Kā pastāvēt krīzē
Un visbeidzot – Latvijas Ārpolitikas institūts (LAI) šonedēļ prezentēja rakstu krājumu Ekonomiskās ilgtspējas politika: Baltijas un Višegradas (Čehija, Slovākija, Ungārija, Polija) atbildes Eiropas ekonomiskajai krīzei. Uz prezentāciju Rīgā ieradās grāmatā publicēto rakstu autori – pētnieki no visām minētajām valstīm.
Kā norādīja LAI direktora vietnieks un krājuma redaktors Kārlis Bukovskis, problēmas, ar ko valstīm nācies sastapties, bijušas dažāda smaguma, tāpēc tām bijis nepieciešams atšķirīgs risinājums. Saskaņā ar viņa teikto, brīdī, kad daži izmantoja monetāros instrumentus, lai stimulētu eksportu (piemēram, Polija, kas devalvēja zlotu), citi bija spiesti piedalīties eirozonas partneru glābšanā (Slovākija, kas eirozonai pievienojās 2009.gadā).
Daļa valstu krīzes laikā ieviesa stingrus taupības pasākumus (Baltijas valstis un Ungārija), kamēr citas veica tikai nelielu izdevumu samazināšanu. Lai kompensētu valsts kases ienākumu samazināšanos, tās emitēja valsts obligācijas (piemēram, Lietuva), bet citas bija spiestas aizņemties no starptautiskajiem aizdevējiem (Latvija un Ungārija).