Kā iepriekš ziņoja portāls Gorod.lv, 26. februārī ar 9. vidusskolas skolēniem un Daugavpils universitātes studentiem tikās Latvijas Afroamerikāņu asociācijas „AfroLat” dibinātājs Džordžs Stīls.
Viņa skats uz mūsu valsti un Latvijas iedzīvotājiem bija tik neparasts un interesants, ka portāls Gorod.lv nolēma dalīties ar ārzemnieka pārdomām, kurš te jau dzīvo 19 gadus.
Stāstot par sevi, D. Stīls atzinās, ka viņš ir no to ārzemnieku vidus, kuri ierodas uz mūsu valsti kopā ar savu mīļoto. Lieta apstāklī, ka savu sievu gandrīz pirms 20 gadiem viņš satika ASV, kad viņa piedalījās vienā no programmām, kuras ļauj strādāt Amerikā un ceļot pa valsti. Tā viņa atbrauca uz Stīla dzimteni … Kad programma beidzās, sieva piedāvāja pārcelties uz Latviju: „Tad viņa nolēma, ka šis variants būs labāks. Principā tā arī sanāca”.
Pēc D. Stīla vārdiem uz šodienu viņam ir laimīga ģimene, kurā aug divas brīnišķīgas meitas, viņas runā divās valodās – latviešu un angļu. Turklāt abas identificē sevi kā latvietes.
„No paša sākuma mēs ar sievu nolēmām, ka mūsu bērni runās divās valodās. Sieva ar meitenēm sarunājas latviešu valodā, bet es – angļu. Kad piedzima meitas, arī es sāku mācīties latviešu valodu, protams, manas meitas latviešu valodā runā daudz brīvāk”, – atzīst D. Stīls.
Interesanti, ka pirms 19 gadiem atbraukušais uz Latviju afroamerikānis, ne tikai brīvi runā latviešu valodā, bet ir arī atradis integrēšanās mūsu sabiedrībā iespēju. Studenti, pamanot atšķirīgos aksesuārus, pajautāja par tiem. Kā noskaidrojās, visiem sudraba gredzeniem ir sava nozīme – vieni ir sievas dāvanas, protams, tie Stīlam daudz nozīmē, bet citus viņš ir iegādājies pats. Turklāt uz rotām ir redzami latviešu tautas simboli, piemēram, Jurģis.
Atbildot uz jautājumu par to, vai D. Stīls nepārdzīvoja tā saucamo kultūras šoku, afroamerikānis atbildēja, ka pirmo divu gadu laikā neko tādu nemanīja, jo ASV dzīvo liels dažādu tautību pārstāvju skaits ar dažādām tradīcijām, tomēr vēlāk sāka manīt, cik mēs esam dažādi: „Dažkārt domuzīmei ir ļoti liela loma – tā apvieno. Jūs varat pajautāt, ko nozīmē „domuzīme”, par ko es te runāju? Eiropā to bieži nesaprot. Domuzīme tādos vārdos kā afroamerikānis (angļu val. afro-american) apvieno divas nācijas.
Jāsaka, ka Rīgā es pasniedzu arī angļu valodas privātstundas, un manu skolēnu vecāki ir no jauktām krievu un latviešu ģimenēm, bet mūsu studenti identificē sevi tikai kā krievi vai latvieši. Šeit nav domuzīmes”.
„Es nesaskatu Latvijas iedzīvotāju acīs kaisli – viņiem nav kaisles pret Dzimteni, savu ģimeni vai draugiem. Tā vietā es redzu daudz emociju, cilvēki te bieži ir emocionāli, bet, kā jūs saprotat, būt kaislīgam un emocionālam ir dažādas lietas”, – atbildot uz jautājumu, vai afroamerikānim ir izveidojušies kaut kādi stereotipi par mums, atzina Džordžs Stīls.
Protams, tika uzdots jautājums arī par demokrātiju, kura nesaraujami asociējas ar ASV. Kā izrādījās, D. Stīls nedomā, ka Latvijā tā pastāv pilnā mērā, drīzāk mūsu valstī to var nosaukt par „demokrātiju, kura rodas” (angļu val. „emerging democracy”), jo mūsu tauta pēc D. Stīla vārdiem nepārstāj spert soli atpakaļ pagātnē.
Savukārt pašreizējie notikumi Ukrainā pēc D. Stīla domām ir tās tautas kaisles izpausme un vēlēšanās dzīvot demokrātiskā sabiedrībā.
Uz rasi balstīta savienība?