Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji devās dzēst 15 kūlas ugunsgrēkus. Vakar, plkst. 14:41, VUGD saņēma informāciju, ka Daugavpils novadā Grīvas lidlaukā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā dega sausā zāle astoņu hektāru platībā un nodega arī divi šķūnīši 20m2 platībā.
Lielāki sausās zāles degšanas gadījumi konstatēti arī Daugavpilī Cēsu ielā, kur sausā zāle dega piecu hektāru platībā, Neretas novadā, kur pērnā gada zāle dega 3,5 hektāru platībā, savukārt Daugavpilī Nometņu un Augstās ielas krustojumā – trīs hektāru platībā. Šorīt jau 08:17 VUGD saņēma izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku Viesītes novadā. Sausā zāle šeit dega 30m2 platībā.
Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks vakar izcēlās Daugavpilī, A.Pumpura ielā. Plkst. 22:03 VUGD saņēma informāciju, ka kāda uzņēmuma teritorijā ir redzami dūmi un uguns. Operatīvu ugunsdzēsēju glābēju ierašanos uzņēmuma teritorijā kavēja tas, ka teritorijas vārti bija aizslēgti, bet sargs uz vietas nebija redzams. Izmantojot diskzāģi, ugunsdzēsēji glābēji pārzāģēja metāla vārtus un iekļuva teritorijā, kurā atradās autokapsēta. Notikuma vietā dega sapresētas automašīnas un riepas 150m2 platībā. Kad notikuma vietā ieradās uzņēmuma pārstāvji, ar uzņēmuma ceļamkrāna palīdzību tika pārkrautas automašīnas, lai izveidotu atstarpi starp degošajiem un nedegošajiem metāllūžņiem un tādējādi neļautu liesmām pārmesties uz vēl nedegošajām automašīnām. Ugunsgrēku pilnībā likvidēt izdevās plkst. 01:03.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.