Ik gadu 11.februārī pasaulē atzīmē Starptautisko drošāka interneta dienu. Pērn drošības incidenti tiešsaistē datorlietotājiem radījuši zaudējumus 23 miljardu ASV dolāru (30 miljardu eiro) apmērā. Savukārt kopējais interneta problēmu dēļ zaudētais laiks pasaulē ir 179 750 gadu.
61% aptaujāto apzinās, ka galvenais atbildīgais par drošību internetā ir viņi paši, bet diemžēl tas ne vienmēr maina viņu datora un interneta lietošanas paradumus. Visbiežāk aptaujātie sastopas ar uzmācīgiem uznirstošajiem logiem (30%), interneta vidē iegūtiem datorvīrusiem (24%) un mēģinājumiem piekļūt lietotāju personīgajai interneta pastkastītei vai sociālo tīklu profiliem (18%), secināts Microsoft jaunākajā pētījumā.
15% aptaujāto atzina, ka ir kļuvuši par pikšķerēšanas uzbrukumu upuriem, zaudējot vidēji 158 ASV dolārus (205 eiro). 13% atzina, ka tika kompromitēta viņu profesionālā reputācija un seku novēršana izmaksāja vidēji 535 ASV dolārus (695 eiro). 9% atzina, ka ir bijuši pakļauti identitātes zādzībai, kas vidēji izmaksāja 218 dolāru (283 eiro).
No aptaujātajiem tikai 72% apzinās, ka nepieciešams regulāri atjaunot operētājsistēmu un citas programmas, un to arī dara, 54% ir nodrošinājuši savu datoru ar legālu un atjauninātu antivīrusa programmu, bet tikai 40% lieto ugunsmūri.
Arī Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks stāsta, ka Latvijā pieaug tendence izvērst masīvus un mērķtiecīgus kiberuzbrukumus, kuru upuri ir vienkāršie interneta lietotāji un viņu personīgie dati. Pēc viņa teiktā, katra interneta lietotāja uzdevums ir apzināties, ka kiberdraudi ir tik pat reāli kā iespējamais uzbrukums tumšā vakarā uz ielas.
Saskaņā ar CERT.LV jaunākajiem datiem par 2013. gada 4. ceturksni, Latvijā izvērstas vairākas kiberuzbrukumu kampaņas, kas mērķētas tieši uz interneta lietotājiem ar mērķi iegūt internetbanku piekļuves datus. Tāpat gada nogalē pieauguši noziegumi, kas saistīti ar iepirkšanos internetā, izraisot pastiprinātu mēstuļotāju un kibernoziedznieku aktivitāti.
Kopumā pērn 4. ceturksnī CERT.LV apstrādājis 1 213 augstas prioritātes incidentus, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada tajā pašā laikā. Savukārt zemas prioritātes incidentu grupā 2013. gada 4. ceturksnī reģistrēti 80 321 incidenti, kas ir par 24% vairāk nekā pirms gada un par 74.5% vairāk nekā 2013. gada 3. ceturksnī.
Lielu daļu interneta lietotāju satrauca tā dēvētā «policijas vīrusa» tīmekļa versija, kuras darbību vairs neierobežoja noteiktas operētājsistēmas lietoāana, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) tīmekļa vietnē veiktais uzbrukums, kura laikā tika nozagti 3 000 lietotāju dati. Tāpat kiberuzbrukumu skaits pieauga NATO mācību Steadfast Jazz 2013 laikā.
«Kiberuzbrukumi ir problēma visos līmeņos – gan privāti, gan arī valsts mērogā. Aizvadītais gads pierādīja, ka pat tādām organizācijām kā NATO «vēstījumi» tiek nodoti ar kiberuzbrukumu starpniecību, līdz ar to neviena valsts, arī Latvija nav tik bagāta, lai varētu atļauties kibernoziegumus ignorēt. Mums ir jāturpina pilnveidot savas spējas un izglītot speciālistus. Tāpat Latvijā jāizvērš plašas informatīvās kampaņas, kas sasniegtu vienkāršos interneta lietotājus un aptvertu droša interneta lietošanas pamatprincipus, piemēram, nepieciešamību instalēt antivīrusa programmas, nomainīt viegli uzlaužamās 123123 paroles pret sarežģītām konstrukcijām, neatvērt epastus ar aizdomīga satura informāciju un citus principus,» skaidro Pabriks.