Sociālie tīkli ir kļuvuši par ātru un vienkāršu informācijas iegūšanas paņēmienu par visu: no pasaules ziņām līdz draugu plāniem.
Tomēr pastāv arī negatīva puse – Twitter un Facebook sagrauj cilvēka spēju domāt.
Zinātnieki domā, ka ātrums, apjoms un vieglums, ar kuru notiek informācijas apmaiņa sociālajos tīklos, ietekmē cilvēka smadzenes un pasliktina spēju analītiski domāt. Šādu pieņēmumu izteica Edinburgas universitātes goda zinātniskais darbinieks Ajads Rahvans, kurš paziņoja, ka tai laikā, kad var likties, ka populārie portāli mūs padara gudrākus, jebkurš intelekta pieauguma līmenis ir virspusējs, – vēsta fedpost.ru.
Eksperts pētīja, kā sociālo tīklu izmantošana ietekmē apmācības spējas. Doktors Rahvans sāka ar to, ka uzdeva 20 cilvēku grupai 3 jautājumus atkal un atkal. Tā, viņiem piedāvāja atrisināt vieglu uzdevumu – aprēķināt, cik maksā bumba, ja kopējā bumbas un vāles cena sastāda 1,1 sterliņu mārciņu. Turklāt bija zināms, ka vāle maksā par 1 mārciņu vairāk nekā bumba.
Intuitīva atbilde – 10 pensus, bet patiesībā pareizā atbilde ir 5 pensi. Neskatoties uz to, ka jautājumi tika uzdoti vairākkārt, cilvēki pieturējās pie savām sākotnējām atbildēm un atbildēja pareizi tikai 25% gadījumu.
Pēc tam doktors Rahvans uzdeva šos pašus jautājumus citai cilvēku grupai. Sākumā viņi atbildēja uz jautājumiem pa vienam, bet pēc tam viņus apvienoja grupās, un viņi varēja dzirdēt citu atbildes. Izdzirdot pirmo jautājumu, dalībnieki ātri saprata, kad kāds no grupas deva pareizu atbildi, un mainīja savas atbildes. Tomēr viņi neuzlaboja savus sākotnējos rezultātus otrā un trešā mēģinājuma laikā.
Tas pārsteidza doktoru Rahvanu, kurš pateica, ka tas liecina par to, ka brīvprātīgie kopēja atbildes, nemēģinot domāt par savām darbībām.
Doktors Rahvans, kurš patlaban strādā Masdaras Zinātnes un tehnoloģiju institūtā AAE teica: „Mēs domājam, ka cilvēki negrib lieku reizi sasprindzināt smadzenes tādēļ, ka tas prasa laiku un pūles, bet ikdienas dzīvē mums nav daudz brīvā laika, un mēs nevaram atļauties visu pārbaudīt”.
Viņš domā, ja interneta informācijas apmaiņas portālu skaits pieaugs, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk paļausies uz citu cilvēku viedokli. Tas savukārt var graut cilvēka spēju kritiski domāt un padarīs to slinku, jo viņš domās, ka vienmēr būs kāds cits, kurš pateiks priekšā pareizo atbildi.
„Un laikā, kad lielākā informācijas daļa, kuru mēs iegūsim, būs noderīga, pastāv iespēja, ka kādreiz mēs pieņemsim bīstamu padomu”, – zinātnieka vārdus citē Mail Online.