Portāls Gorod.lv jau ziņojis, ka 29.janvārī Daugavpils novada domē pirmo reizi tikās zemnieki un bioloģiskās pārtikas pirkšanā ieinteresētie cilvēki.
Kā eksperte šajā tikšanās piedalījās Siguldas Bioloģiskās pārtikas tiešās pirkšanas pulciņa aktīviste Inese Romanova, kura pastāstīja portāla Gorod.lv lasītājiem par to, kā var organizēt bioloģiskās pārtikas tiešo pirkšanu mūsu pilsētā un novadā un kādas ir minētā pasākuma priekšrocības.
- Inese, sakiet, vai šīs bioloģiskās pārtikas iegādes veids ir kaut kas jauns Latvijā?
- Jā, var teikt, patlaban neformāli pircēju kooperatīvi Latvijā ir jaunums. Viss sākās ar tā saucamajiem „zaļajiem groziem”, kad viena zemnieku saimniecība sezonas garumā dažas ģimenes nodrošināja ar pārtiku. Šis kooperācijas veids pirms 5 gadiem radās Rīgā, bet viena zemnieku saimniecība nevarēja apgādāt ar pārtiku visas pieteikušās ģimenes, tādēļ pircēji meklēja citus risinājumus un nonāca pie secinājuma, ka jo vairāk zemnieku saimniecību sadarbosies ar pircējiem, jo lielāku pārtikas klāstu varēs iegādāties.
Savos pulciņos mēs orientējamies uz bioloģisko pārtiku, jo šo produkciju ārpus Rīgas iegādāties ir sarežģīti, daudzi pat nenojauš, ka tuvumā esošās zemnieku saimniecības dārzeņu audzēšanā izmanto ķīmiskās vielas, dod mājlopiem antibiotikas utt.
- Interesanti, vai jūsu ģimene izmanto bioloģisko pārtiku?
- Protams. Esmu bioloģiskās pārtikas tiešās pirkšanas aktīviste un Siguldas pulciņa vadītāja. Mūsu grupa piesaka ap 30 pasūtījumiem nedēļā, ieinteresēto pircēju loks paplašinās un plānojam paplašināt arī savu darbību.
- Pastāstiet, ko iegādājas un pārdod jūsu domubiedru klubā?
- Pie mums ir gandrīz viss – piena produkti, gaļa un dārzeņi atkarībā no gadalaika. Šajā gadījumā tomāti un zemenes nav pieejami visa gada laikā, bet produktu sortiments ir pietiekami plašs.
- Sakiet, vai šis pārtikas iegādes veids ir dārgāks, nekā veikalā?
- Nē, tiešā pirkšana no zemniekiem ir izdevīgāka, taču jāņem vērā, ka tam vajadzēs veltīt laiku, jo visu ar pārtikas sadalīšanu saistītu darbu pilda nevis starpnieks, bet mēs paši. Ir sastādīts grafiks, un katru nedēļu kāds dežurē, piemēram, šonedēļ man vajadzēja būt Siguldā, jo pārtiku parasti sadalām trešdienās.
- Vai šai kooperācijai ir arī citas priekšrocības?
- Par priekšrocību var uzskatīt motivāciju un sava laika ieguldīšanu. Jāsaka, mums pieejamos produktus grūti atrast veikalos. Esam personīgi pazīstami ar zemniekiem un droši par pārtikas kvalitāti – varam ierasties zemnieku saimniecībā un paskatīties, kā darina sieru, kādu gotiņu pienu dzer mūsu bērni.
Daudzi mūsu domubiedri atzīst, ka viņiem patīk veltīt laiku kvalitatīvas pārtikas iegādei, ir mainījusies attieksme pret pārtiku, apzināmies, cik daudz pūļu zemnieki iegulda tās izgatavošanā vai audzēšanā.
Var teikt, ka šī kooperācija ir izdevīga viesiem – gan zemniekiem, gan pircējiem, gan videi.
- Sakiet, lūdzu, kādās telpās tas viss notiek?
- Daudzi pulciņa biedri vienojas ar kafejnīcu vai restorānu īpašniekiem, Siguldā pārtiku sadalām kādā restorānā, kas ļauj vienreiz nedēļā izmantot tā telpas.
- Inese, vai, jūsuprāt, bioloģiskās pārtikas tiešā pirkšana ir perspektīva nodarbe?
- Rīgā darbojas 6 šāda veida pulciņi, mēs plānojam paplašināties un izveidot lielu pulciņu skaitu.