18.janvārī Daugavpilī notika bērnu dejas izrādes „Pītera Pena piedzīvojumi” pirmizrāde, portālam Gorod.lv paziņoja deju studijas „Stop Time Dance Studio” vadītājs Aleksandrs Lukša.
Izrāde pirmo reizi bija skatāma 2013.gada decembrī Rēzeknē, bet nedaudz pārveidotais izrādes variants tika piedāvāts Daugavpils Kultūras un sporta pilī. Izrādes režisors un galvenais horeogrāfs Aleksandrs Lukša veiktās izmaiņas komentēja šādi: „Tika mainīti daži dejas elementi. Izmaiņu nebija daudz, Rēzeknē piedāvātais projekts nebija līdz galam izveidots, tagad tas ir pilnībā pabeigts un par to, vai projekts ir izdevies, jāspriež skatītājiem”.
Dejas izrādes pamatā ir Dž.Barija grāmatas „Pīters Pens un Vendija” ekranizācija, kuru 2011.gadā uzņēma Niks Vilings. Dejas izrāde vēsta par Pītera Pena piedzīvojumiem Neverlendas valstībā, par viņa cīņu ar pirātiem, par to, ka viņš iegūst jaunus draugus.
„Protams, studijas „Stoptime” jauniešu prezentētais nebija tikai ar deju palīdzību apspēlētais sižets. Režisors piedāvāja savu redzējumu, kuru jaunieši izstāstīja skatītājiem.
Šis stāsts brīnumainā kārtā palīdz nonāks pasakā, kurā pieaugušie, tiecoties pēc labākās dzīves, brīžiem neredz, ka viņu bērni aug bez vecāku uzraudzības. Bērni meklē piedzīvojumus pagalmā. Tā rodas pagalmu bandas, kuras dzīvo pēc saviem likumiem. Viņi meklē piedzīvojumus, taču tie mēdz būt dažādi un ne vienmēr beidzas labi... Bērni ir viegli ietekmējami, viņiem ir nepieciešama autoritāte, tādēļ viņus ļoti vienkārši var novest no pareizā ceļa. Šādos brīžos ir svarīgi, lai blakus būtu īsti draugi, kuri nepametīs nelaimē un neatstās pat tad, ja visa pasaule ir pret šo bērnu”, dalījās pārdomās Svetlana Kuroša.
Pēc viņas vārdiem, deju studijas dejotāji zina, kas ir draudzība. Viņi tika galā ar ļoti dažādām situācijām, un zina, ka ir uz pareizā ceļa: „Viņu skolotāji – Aleksandrs un Evita Lukšas, Liāna Mernjaka, Irina Vasiļenoka un Megija Bambāne – palīdz bērniem noticēt saviem spēkiem un kopā viņi rada brīnumu”.
Nobeigumā skatītāja atzīmēja, ka bērnus izrāde piesaista, jo tās ir krāsains šovs, bet pieaugušajiem liek aizdomāties, kam viņi uztic savu bērnu audzināšanu – vecmāmiņām, vectētiņiem vai kādam citam: „Bērnam ir nepieciešama vecāku mīlestība un rūpes.
No zāles izgāju, smaidīdama, jo izrāde bija ļoti pozitīva. Tas laikam ir galvenais. Gribu novēlēt dejotājiem un viņu skolotājiem neapstāties pie sasniegtā un priecēt skatītājus ar jaunām idejām”.
