Veidojot ik katru jaunu valdību, tās aizkulisēs aktīvi rosās dažādu interešu grupu lobiji, lai pārmaiņas politikā izmantotu savā labā.
Nupat apstiprinātās valdības veidošana nebija izņēmums. Rakstot Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarāciju, Nacionālā apvienība vēlējās dokumentā iekļaut punktu, ka Latvijai nepieciešams likums, kas regulē trastu darbu.
Trasts – tas ir tāds juridisks veidojums, kam turīgi ļaudis uztic pārvaldīšanai savu mantu un īpašumus, ja kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas tos pārvaldīt paši. Iemesli, kāpēc to izmanto, var būt visdažādākie – nespēja pašam tikt galā ar visiem īpašumiem vai arī mēģinājumi paslēpt tos no vēlētājiem un nodokļu inspektoriem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Finanšu un Tieslietu ministrijas uzskata, ka šī ideja būtu pavisam pretēja atklātībai un caurskatāmībai, ko biznesā vēlas ieviest Latvija un ko prasa dažādas starptautiskas institūcijas.
Vēlme Latvijā trasta institūciju legalizēt bijusi jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Ik pa laikam iecere parādījusies Finanšu ministrijas gaiteņos, bankas par to runājušas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Trastu dibināšana un uzturēšana Latvijā nav aizliegta, tomēr bankas gribējušas atsevišķu likumu, lai būtu skaidri spēles noteikumi, ko piedāvāt klientiem, kas būtu gatavi savus īpašumus slēpti turēt trastos Latvijā. Kad tapa Straujumas valdība, tās deklarācijā nepieciešamība leģitimizēt trastus parādījās vairākkārt. To apstiprina arī Straujuma.
Aktīvi trastus lobējis Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētās Gaidis Bērziņš, kurš apgalvo, ka pārstāv tikai savas un savas partijas intereses un ar bankām par trastiem nav konsultējies. Bērziņš skaidro, ka bez likuma Latvija nevar pasargāties no nekontrolētas netīrās naudas ieplūšanas Latvijā.
Banku interešu aizstāvji – Komercbanku asociācija – apgalvo, ka šīs valdības veidošanā nav bijuši ne tuvumā, tāpēc ar politiķiem par trastu institūciju nav runājuši. Valdības veidotāju lēmumu dzēst ideju no deklarācijas asociācija dēvē par tuvredzīgu.
«Vai mēs skatāmies, ka mums ir šodien sēta un nekas nav kustināms un mums ir neērti izdomāt veidu, kā mēs pa to sētu kustamies un pēc kādiem noteikumiem pa to sētu dzīvojamies. Vai tomēr mēs spējam paskatīties plašāk un padomāt, vai mums šobrīd nav kaut kas jāpārveido tā, lai kopējā mūsu vide būtu draudzīgāka tiem, kas pieraduši daudz globālāk skatīties uz tirdzniecības noteikumiem,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Par trastiem aktīvi iestājas bankas, kas apkalpo nerezidentus. Arī kādreizējā Aizkraukles banka, tagad ABLV. Viņi to dēvē par Latvijas zelta iespēju izmantot gudros prātus bankās, kas spēj apkalpot klientus, kuriem ir daudz plašāks vēriens nekā politiķiem Latvijā.
«Trasts aizstāv investora intereses. Protams, investora intereses ir saglabāt noslēpumu par sava aktīva atrašanās vietu. Bet šis likums regulē civiltiesiskas attiecības un gadījumā, ja ir kāds kriminālprocess, tad likums nekādā veidā nekavē efektīvu izmeklēšanu. Tāpat tisībsargājošām iestādēm ir tiesības iegūt jebkādu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama noziegumu atklāšanā,» skaidro AB.LV valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds.
Pat pēc vairākkārtējas uzstāšanas Gaidim Bērziņam atbalstu trastiem valdības deklarācijā panākt neizdevās, tomēr bankas sola spiedienu uz valdību turpināt. Šobrīd finanšu ministra paspārnē top «Finanšu sektora attīstības plāns 2014. – 2016.gadam». Ja bankām izdosies savu vēlmi ielobēt šajā dokumentā, politiķiem to būs jāņem vērā.
«Tā ir nodokļu optimizācijas shēma, kas pastāv daudzviet pasaulē, tāpēc Finanšu ministrijas pozīcija ir bijusi neatbalstoša šiem priekšlikumiem,» teic Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Populārākais trasta darījums Latvijā saistīts ar ekspremjera Andra Šķēles vārdu. Lai it kā izvairītos no interešu konflikta esot premjera amatā un vienlaikus saimniekojot Ave Lat Grupā, Šķēle nodeva tiesības pārraudzīt un darboties ar šo akciju sabiedrību ofšorkompānijai, pretī saņemot 29 miljonu dolāru vērtu vekseli. Ave Lat tolaik piederēja Rīgas piena kombināts, Balticovo, Latvijas balzams, Rīgas alus un Laima. Trastam uzticējies arī Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis. Viņš deklarējis, ka kopš 2009.gada 1,2 miljonus latu viņš nodevis trasta pārvaldījumā ārpus Latvijas Republikas. Plašāk šo darījumu domnieks nekomentē.
Trasti nav vienīgais jauninājums, ko vēlas bankas. Tās iesaka būtiski mainīt likumu, lai par valdes locekļiem uzņēmumos varētu kļūt citi uzņēmumi. Šobrīd valdes locekļu amatus var ieņemt tikai fiziskas personas, kuras par uzņēmumu darbu atbild arī likuma priekšā.
Bankas iecerējušas veidot īpašus uzņēmumus, kas pārņemtu no uzņēmējiem to biznesu pārvaldīšanu. Ja šo normu ieviesīs, par valdes lockli varēs kļūt jebkurā pasaules valstī dibināts uzņēmums. Arī tie, kas paslēpti ofšoros. Un tas būtiski samazinās biznesa caurskatāmību. Finanšu ministrija sola, ka nepieļaus šādas likumu izmaiņas.
«Katrā ziņā – jo sarežģītāks šis mehānisms un necaurspīdīgāks, iesaistot dažādas ofšoru kompānijas vai nerezientus, jo izmeklēšanas atklāšanas process ir garāks, laikietilpīgāks un sarežģītāks,» komentē Valsts ieņēmumu dienesta Ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.