Biežās izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā un grāmatvedības uzskaitē liecina par sistēmas nestabilitāti, kas ilgtermiņā nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību, seminārā Grāmatveža svētki 2014 secināja nodokļu un grāmatvedības eksperti.
«Likumdošana Latvijā mainās tik strauji, ka uzņēmumiem un to finanšu speciālistiem ir grūti ne vien ievērot un izpildīt normatīvo aktu prasības, bet pats galvenais - laikus iepazīties ar šīm izmaiņām un to būtību. Tam ir arī sekas. Pirmkārt, ja grāmatveži uzņēmumos nepaspēj laikus iepazīties un pats galvenais saprast izmaiņas, tad tas apdraud uzņēmuma darbu. Otrkārt, biežās likumdošanas izmaiņas norāda, ka nodokļu sistēma Latvijā ir nestabila, līdz ar to pat – riskanta. Šie riski apgrūtina ne tikai ikdienas darbu uzņēmumā, īpaši gada sākumā, bet arī ietekmē biznesa stratēģijas plānošanu un ieviešanu ilgtermiņā,» uzsver rīkotājuzņēmuma 1C:ANDI direktors Dmitrijs Muratovs.
Ar vairākiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā ieviesti jauninājumi PVN piemērošanā, kas komersantiem jāņem vērā, veicot savu darbību. PricewaterhouseCoopers nodokļu nodaļas projektu vadītāja Ņina Podvinska skaidro, ka jaunās izmaiņas uzņēmumiem ievieš gan atvieglojumus, gan ierobežojumus PVN piemērošanā, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. Svarīgākie grozījumi veikti PVN piemērošanā darījumos ar nekustamiem īpašumiem, priekšnodokļa atskaitīšanā par vieglajām automašīnām un priekšnodokļa korekciju veikšanā preču zudumu gadījumos.
Tai skaitā, priekšnodokļa atskaitīšanā par vieglajām automašīnām likumdevējs gan ierobežojis komersanta tiesības uz priekšnodokli (par luksusa auto iegādi, nomu, uzturēšanu nedrīkst atskaitīt PVN nemaz), gan paplašinājis tā tiesības, ja pierāda, ka automašīna izmantota tikai ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanā, tad priekšnodokli atskaita 100% apmērā. Piemēram, ja uzņēmējs pierādīs, ka ar luksusa auto ik dienu piegādā veikaliem paša ražoto maizi, tad priekšnodokli varēs atskaitīt pilnā apmērā, saka eksperte.
Kā norāda nodokļu konsultante un žurnāla Referents redaktore Maija Aleksejeva, pēdējo divu gadu laikā, īstenojot Nacionālo attīstības plānu, likumdevējs dod priekšroku lielu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai, tai pašā laikā pakāpeniski likvidējot vai samazinot nodokļu atvieglojumus mazajiem uzņēmumiem. Šie grozījumi apliecina, ka likumdevējs nerada labvēlīgus apstākļus mazajiem nodokļu maksātājiem, tā vietā apņemoties pastiprināt cīņu pret tiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas.
«Pēdējā laikā Valsts ieņēmumu dienests kļūst aizvien cilvēcīgāks, piemēram, internetvietnē ievietojot metodiskos materiālus, kas skaidro likumu normu piemērošanu nodokļu maksātājiem, kas noteikti jāturpina un jāpapildina ar reāliem piemēriem, kas uzlabo grāmatvežu darbu. Aizvien biežāk grāmatvedim ir jāsaprot arī darba likumdošana, kurā ir daudz juridisku nianšu, bet ne vienmēr uzņēmumā līdzās grāmatvedim ir jurists. Tāpēc ir nepieciešami šādi materiāli arī darba likumdošanā,» uzsver biedrības Kompetents grāmatvedis priekšsēdētāja Maija Grebenko.