Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, kurš uzņēmējam Kirovam Lipmanam pirmās instances tiesā zaudējis prāvā par vairāk nekā 11% uzņēmuma akciju īpašumtiesībām, mēģinājis uzlabot savas izredzes apelācijas tiesā, iesniedzot, domājams, muļķīgi viltotu līgumu. Rezultātā policija sākusi jaunu kriminālprocesu par dokumentu viltojumu.
Portāla Pietiek rīcībā nonācis Zaharjina pilnvarotās personas – advokātes Sintijas Radionovas šā gada 8. janvāra iesniegums LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai. Zaharjina pārstāve lūgusi pievienot viņa pirmajā instancē zaudētās lietas materiāliem «2003.gada 24 septembra akciju sabiedrībasLiepājas metalurgs akciju dāvinājuma līgumu, pamatojoties uz kuru Sergejs Zaharjins ieguva akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcijas».
Saskaņā ar Zaharjina advokātes Augstākajai tiesai adresētajā pavadrakstā teikto «minētais dāvinājuma līgums pierāda, ka Sergejs Zahariins strīdus akcijas ir ieguvis īpašumā uz tiesiska darījuma pamata, kas noslēgts starp Sergeju Zaharjinu un [ārzonas uzņēmumu] Gesil Limited».
Tiesai iesniegtais dokuments, ko parakstījis Zaharjins un viņa ilggadējais kompanjons Iļja Segals, tiešām varētu likt apelācijas tiesai likt mainīt pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru strīdīgā akciju pakete tika atzīta par Lipmana īpašumu.
Iesniegtais līgums rāda, ka 2003. gada 24. septembrī ārzonas kompānija Gesil Limitedtās pilnvarotā pārstāvja Segala personā uzdāvinājis Segalam un Zaharjinam kopā 11 851 656 Liepājas metalurga akcijas, no kurām 3,53 miljoni akciju tikuši Segalam, bet pārējās – Zaharjinam.
Līgumā īpaši norādīts, ka «akcijas tiek dāvinātas ar sevišķu uzlikumu, kas izpaužas ar aizliegumu Apdāvinātājiem 10 gadu laikā jebkādā veidā nodot trešām personām ar šo līgumu atdāvinātās akcijas, kā arī nepieļaut trešo personu piedziņas vēršanu uz ar šo līgumu iegūtajām akcijām bez rakstveida saskaņošanas ar otru Apdāvināto».
Ja tiesa noticētu Zaharjina «atrastajam» un Augstākajai tiesai iesniegtajam līgumam, Lipmans tagad prāvā, visticamākais, zaudētu. Taču kāds līgumā atrodams fakts rāda, ka Zaharjina pārstāve tiesā, visticamākais, iesniegusi nepietiekami rūpīgi izgatavotu viltojumu.
Zaharjina pārstāves iesniegtā dāvinājuma līguma beigās cita starpā arī minēts, ka «jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas Reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem».
Tieši šis it kā maznozīmīgais punkts tad arī, iespējams, ir iegāzis Zaharjinu: kā jau minēts, līgums datēts ar 2003. gada 24. septembri, savukārt tajā pieminētā Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa LR Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta tikai gandrīz divus gadus vēlāk – 2005. gada 16. maijā.
Tas savukārt ļoti skaidri norāda, ka tiesai, domājams, ir iesniegts viltots dāvinājuma līgums, kura izgatavotāji iekrituši, nepārbaudot šādas detaļas.
Kā zināms portālam, šā gada 23. janvārī Valsts policija jau sākusi kriminālprocesu par «iespējamo krāpšanas faktu, viltojot Gesil Limited dokumentus», jo konstatēts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Nekādus Zaharjina vai Segala komentārus iegūt pagaidām nav izdevies.