Aizvadītajā sesijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja likuma grozījumus, lai no nākamā gada stātos spēkā jaunais virszemes televīzijas apraides modelis, ziņo Saeimas preses dienests.
To, atskatoties uz rudens sesijā paveikto, akcentē komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tomēr tas, kādi televīzijas kanāli būs pieejami skatītājiem, ir nevis politiķu, bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, uzsver I.Mūrniece.
Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko tika izveidots jauns televīzijas bezmaksas apraides modelis. Grozījumi noteica pienākumu NEPLP organizēt konkursu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot valsts budžeta finansējumu reģionālā satura, bērnu un jauniešu, kā arī informatīvo un dokumentālo raidījumu veidošanai.
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.” Tie saistīti ar bērnu aizsardzību - lai bērni, kas cietuši, piemēram, saistībā ar pornogrāfisku materiālu izveidošanu, tiktu aizsargāti - viņu attēli netiktu prettiesiski parādīti medijos vēlreiz, skaidro komisijas priekšsēdētāja.
Savukārt, lai pilnveidotu patvēruma procedūru un veicinātu Latvijā ieceļojušo bēgļu integrāciju sabiedrībā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas izstrādātos grozījumus arī Patvēruma likumā. Grozījumi paredz ieviest patvēruma meklētāju reģistru, kā arī novērst ļaunprātīgu patvēruma procedūras izmantošanu.
Atskatoties uz aizvadīto sesiju, I.Mūrniece arī akcentē, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kuras izpildvarā nav struktūrvienības, kas risinātu mediju jautājumus, tādēļ komisija strādāja pie tā, lai Kultūras ministrijas (KM) paspārnē tiktu izveidots mediju departaments vai nodaļa. „Var būt ļoti labas politiskās iniciatīvas, bet nav, kas tās praktiski īsteno. Tāpat ir jādomā, kā stiprināt tieši vietējos medijus – tas būtu viens no šīs Kultūras ministrijas mediju nodaļas uzdevumiem,” uzsver komisijas priekšsēdētāja. Cilvēktiesību komisijas deputāti atbalstīja ideju par mediju nodaļas nepieciešamību, un I.Mūrniece izteica gandarījumu, ka kultūras ministre Dace Melbārde solījusi šo jautājumu virzīt valdībā kā KM informatīvo ziņojumu.
Tāpat komisijas uzmanības lokā bija arī cilvēktiesību jautājumi; piemēram, saistībā ar piketiem pie Rīgas domes aktuāls kļuva jautājums par pašvaldību pieejamību iedzīvotājiem, akcentē I.Mūrniece. „Pašvaldības policija, kā izskanējis medijos, bija pielietojusi neproporcionālu spēku pret kādu no Rīgas domes sēdes apmeklētājām. Komisijā analizējām šo situāciju, izvaicājot Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku - vaicājām, cik atklātas ir Rīgas domes sēdes, kā tiek nodrošināta šo sēžu atklātība. Runājām arī par to, kāpēc, nepamatojot iemeslu, noteiktas personas tiek izraidītas no atklātas domes sēdes,” sacīja I.Mūrniece, apgalvojot, ka komisija nolēmusi pie šī jautājuma atgriezties arī nākamajā sesijā, kad būs zināmi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izvērtējuma un Rīgas pašvaldības policijas dienesta izmeklēšanas rezultāti.