Eirozonas dalībvalsts statuss uzliek papildu pienākumus un paaugstina prasības, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, lūgts komentēt ziņu aģentūras AP paustās bažas par apšaubāmu noguldījumu piesaisti Latvijas bankās, ziņo LETA.
AP rakstīja, ka, kļūstot par eirozonas 18.dalībvalsti, Latvijā, visticamāk, vairāk ieplūdīs apšaubāmas izcelsmes līdzekļi, jo Latvija tiks uzskatīta par drošāku valsti nekā citas bijušās padomju valstis, lai gan finanšu uzraudzība joprojām nav ne tuvu ideālam. "Tūdaļ pēc Latvijas pievienošanās eirozonai es paredzu, ka tā pieredzēs apšaubāmas naudas līdzekļu pieplūdumu," AP prognozē Ņujorkas Universitātes profesors Marks Galeoti, kas pēta organizēto noziedzību kādreizējās Padomju Savienības valstīs.
Savukārt Bičevskis žurnālistiem sacīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citas tiesībsargājošās iestādes ir ieguldījušas lielus resursus, lai šo jomu uzraudzītu.
Komercbanku asociācijas prezidenta ieskatā ir diezgan dīvains pieņēmums, ka eirozonas statuss Latvijai šajā jautājumā kaut ko īpaši mainīs, jo Latvija ir ļoti atvērta valsts finanšu pakalpojumu sniegšanā jau kopš neatkarības atgūšanas un mūsu valsts kredītiestādes sniegušas pakalpojumus visdažādākajās valūtās. Turklāt eirozonas dalībvalsts statuss uzliek vēl papildu pienākumus un paaugstina prasības.
Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre uzsvēra, ka līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai un banku savienības veidošanu Latvijai saistošākas kļūs dažādas prasības, un šajā kontekstā arī kontroles sistēmas strādās arvien labāk.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis sacīja, ka bankai "Citadele" kopš bankas dibināšanas ir "zero tolerances" politika šajos jautājumos, proti, banka ir maksimāli piesardzīga, gan atverot jaunus klientu kontus, gan pielāgojot prasības klientu maksājumu veikšanai. Banka pilnībā izvairās no jebkādiem šaubīgiem darījumiem un šaubīgiem klientiem, pat ja tas prasa zaudēt daļu biznesa. "Citadele" šo principu piekopj ļoti aktīvi, biznesa daļa tādēļ ir sarukusi, bet tā ir stabila un droša, vērtēja bankas vadītājs.
"Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis atzīmēja, ka "Swedbank" lielākā daļa jeb 95% no biznesa ir Latvijas un Baltijas ekonomika un nerezidentu privātbanka ir relatīvi neliela. Visiem klientiem tiek piemēroti ļoti stingri principi, "Swedbank" zina savus klientus, viņu biznesu un neakceptē nekādu naudu, kuras izcelsme nav skaidra, uzsvēra bankas valdes priekšsēdētājs.
"SEB bankas" prezidents Ainārs Ozols atzīmēja, ka banka Latvijā strādā ar klientiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomiku.