Grieķija, kuru daudzi uzskata par eirozonas parādu krīzes epicentru, trešdien pārņem Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, nomainot Lietuvu, ziņo LETA-DW.
ES prezidējošās valsts pienākumus Grieķija pildīs nākamos sešus mēnešus.
Tajā pašā laikā Atēnas turpina cīņu ar valsts vēsturē smagāko finanšu krīzi, un bezdarbs Grieķijā joprojām ir 27% līmenī.
Grieķijas premjerministrs Antonis Samars paudis apņēmību turpināt līdzšinējo taupības kursu, vienlaikus veicinot valsts ekonomikas izaugsmi un pastiprinot cīņu pret nelegālo imigrāciju.
ES prezidējošās valsts pienākumu veikšanai Atēnas atvēlējušas aptuveni 50 miljonus, kas ir viena no mazākajām summām visā bloka vēsturē.
Vienlaikus Samara valdību pašu mājās sagaida vairāki smagi pārbaudījumi, un, kā liecina aptaujas, viņa vadītā konservatīvo un sociālistu koalīcija vairs nebauda vairākuma atbalstu.
Tajā pašā laikā, pateicoties pieaugošajai pilsoņu neapmierinātībai, strauji augusi kreiso ekstrēmistu partijas "Syriza" popularitāte. Tā šobrīd aptaujās apsteidz Samara pārstāvēto konservatīvo partiju "Jaunā demokrātija" par 0,4 līdz 2,5 procentpunktiem.
Sagaidāms, ka maijā paredzētajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līdz ar "Syriza" panākumus gūs arī galēji labējās partijas.
ES prezidentūras pārņemšanu aizēnojis arī pirmdien notikušais uzbrukums Vācijas vēstniecībai Atēnās.
Pret Vāciju vērstie noskaņojumi valstī turpina pieaugt, jo daudzi grieķi savās ekonomiskajās grūtībās vaino Berlīni.
Lai gan neviens par uzbrukumu atbildību nav uzņēmies, to nosodījušas visas ietekmīgākās partijas, tostarp arī "Syriza".