Iepriekš portāls Gorod.lv publicēja informāciju par to, ka ziņu portāla redakcijā vērsās cilvēku radinieki, kuri izmantoja vilinošo uzņēmuma sludinājumu par iekārtošanu darbā ārzemēs. Kā vēlāk tika noskaidrots, šis uzņēmums ir „Student&Young Travel Centre”.
Steidzamies paziņot, ka 17. decembra vakarā portāla redakcija saņēma rakstveida komentāru par šo situāciju no uzņēmuma menedžeres Jeļenas Ivanovas.
Oficiālās atbildes teksts:
„Kompānija „Mandarina Travel” sniedz tūrisma pakalpojumus, darbā iekārtošanos nepiedāvā un nekad agrāk nav piedāvājusi.
Darbā iekārtošanu piedāvā kompānija „Student&Young Travel Centre”.
Pēc Jūsu vēstules mēs varam secināt, ka runa ir par klienti A.Z. (red. piezīme – tika nolemts nepublicēt pilnu vārdu ar mērķi saglabāt portāla lasītāju, kuri vērsās redakcijā, konfidencialitāti) un viņas mammu, kura viņas vietā noformēja dokumentus. Pie mums vērsās A.Z. mamma, la mēs viņas meitai atrastu darbavietu. Tajā brīdī viņas meita strādāja Anglijā fabrikas aukstajā nodaļā. Viņas meitai tika piedāvāta darbavieta „House of Fraser” noliktavā. Šajā noliktavā krasi samazinājās darba stundas, tādēļ mēs ieteicām pagaidīt ar izbraukšanu uz šo noliktavu. Katras noliktavas darbs ir atkarīgs no pasūtījumu skaita. Gada laikā var būt gan sezonas, gan neprognozējams darba stundu samazinājums. Šajā noliktavā tobrīd kā reiz bija neprognozējams darba stundu samazinājums.
Attiecībā uz dzīves vietu šajā reģionā tajā laikā bija sarežģījumi ar piemērotu māju atrašanu. Darbiniekus izmitina pa 2 cilvēkiem vienā istabā. Kā pagaidu variants pastāv vēl viena iemītnieka izmitināšana uz īsu termiņu (kamēr netiks atrasta cita māja).
Mūsu kompānija nekad nepiedāvā satikt klientus lidostā. No lidostas var aizbraukt ar starppilsētu autobusu vai vilcienu līdz nepieciešamajai pilsētai. Ir darbinieki, kuri satiek nākamos darbiniekus un izmitina pa dzīves vietām. Bet viņi satiek pilsētās, kurās darbinieks dzīvos, nevis lidostā. Mēs nodrošinām transportu no Latvijas līdz Lielbritānijai. Mūsu šoferi aizved darbiniekus līdz dzīves vietām. Bet darbinieki var izvēlēties jebkuru transporta veidu un var pastāvīgi aizlidot ar lidmašīnu, aizbraukt ar personīgo automobili utt.
Lai uzsāktu darbu noliktavās, pēc atbraukšanas notiek darba intervija, testi un apmācība. Tai laikā, kad A.Z. gaidīja izbraukšanu uz noliktavu, viņas mamma vērsās citā Latvijas aģentūrā. Tur viņai piedāvāja darbu citā noliktavā, un nozīmēja viņai testēšanas dienu. Nozīmētajā dienā A.Z. ieradās nepiemērotā stāvoklī, un jau Anglijas aģentūras darbinieki piedāvāja iziet testus citā dienā. Citā dienā A.Z. neieradās un aizbrauca no šīs pilsētas. Ja mēs atgriezīsimies pie „House of Fraser” noliktavas, mums tika paziņots, kāda iemesla dēļ šī darbiniece nenokārtoja testus. Tā kā šī darbiniece ar mūsu palīdzību netika iekārtota darbā „House of Fraser” noliktavā, maksa par pakalpojumu A.Z. mammai tika atgriezta pilnā apmērā.
Lai cik dīvaini tas arī būtu, dažiem darbiniekiem trūkst vēlēšanās strādāt. Daudzi domā, ka darba devējam jāmaksā darba algu par atrašanos darbā, bet ne par darbu kā tādu. Pret lēmumu par braukšanu peļņā uz ārzemēm jāattiecas atbildīgi. Tas ir mūsu padoms nākamajiem ārzemju strādniekiem”.