Katrai trešajai Vācijas lielajai pilsētai ir lieli parādi, bet 11 milj. vāciešu dzīvo bankrotējušās pilsētās, ziņo laikraksts Die Welt.
Dažām pilsētām, piemēram, Štutgartei izdevās samazināt savu parādu. Citas, tādas kā Diseldorfa, joprojām atrodas bilances sarkanajā zonā. 2010. – 2012. gadā Štutgartes parādi pieauga par 109% un sasniedza 228 milj. eiro.
Vācijas pilsētu kopējais parāds, kurās dzīvo vairāk nekā 100 tūkst. iedzīvotāju, pieauga par 7% un uz šodienu sastāda 47,9 milj. eiro.
„Faktiski daudzas Vācijas pilsētas ir bankroti” – saka Ennst&Jang Hans partneris Pīters Busons.
Daudzās Vācijas pilsētās nodokļu paaugstināšana ne visai stipri ietekmēja situāciju, jo stiprā valsts ekonomika atbalsta reģionus, kuros tāpat viss ir labi. Tie reģioni, kuriem bija lieli parādi līdz 2010. gadam, ir spiesti samazināt apkalpošanas un infrastruktūras uzturēšanas izdevumus, kļūstot par vēl nepievilcīgākiem investoru acīs, – ziņo mixednews.ru.
„Bagātās pilsētas var izteikt investoriem un biznesam interesantus piedāvājumus, piesaistīt vēl vairāk līdzekļu”, – saka Busons.
Pastāvīgā Vācijas federālās valdības parāda apjoma kontrole nozīmē, ka pilsētām jāsamazina budžeta izdevumi, ja viņu bilance kļūst negatīva. Bet tas tikai pasliktina stāvokli, raksta žurnāls Spiegel.
Lielākais parādu apjoms uz vienu iedzīvotāju pienākas uz Vācijas rietumu daļu, kurā visvairāk cieš tādas pilsētas kā Oberhauzena Ziemeļreinas–Vestfālenes zemē, Ofenbaha Hesenes zemē un Sārbrikena Zāras zemē.
Pilsētu vidū lielākais parāds ir Esenei – 3,2 miljardi eiro, kas ir 4 reizes lielāks nekā 2010. gadā.
Vācijas austrumu daļā, kā arī Bavārijā un Bādenes–Virtembergas zemē situācija pilsētās ir uzlabojusies.
Drēzdenei Saksijā un Volsburgai Lejas Saksijā parādu nav.