Gada beigās iestādes parasti pārskata savas ieņēmumu un izdevumu tāmes, lai sakārtotu finansiālās atskaites, tādēļ Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde (VPIP) griezās pēc deputātu lēmuma, lai izglītības iestāžu ietaupītos līdzekļus izmantotu vajadzībām, kuras gada sākumā netika iekļautas budžetā, kuru ik gadu maksimāli samazina.
Šķiet, viss ir loģiski: VPIP motivēja iestādes ekonomēt un optimizēt izdevumus, un tagad ar deputātu atļauju līdzekļiem bija jābūt novirzītiem vajadzībām, kurās iestādēm atteica gada sākumā, - galvenokārt mācību procesam nepieciešamās tehnikas iegādei. Tomēr pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis uzstāja, lai jautājums par ietaupīto līdzekļu un maksas pakalpojumu sniegšanas rezultātā iegūto līdzekļu pārdali tiktu noņemts no 5.decembrī notikušās Finanšu komitejas sēdes darba kārtības.
Deputātiem paziņoja, ka ietaupītie vai nopelnītie līdzekļi ir izglītības iestāžu vienīgā iespēja uzlabot savu materiāli tehnisko bāzi, tādēļ deputātiem arī tika lūgta atļauja novirzīt līdzekļus iestāžu darbam nepieciešamā iegādei, kā arī dažas summas novirzīt komunālo pakalpojumu apmaksai.
Jānis Lāčplēsis iestājas kategoriski pret to, lai skolas un pirmsskolas izglītības iestādes ietaupītos līdzekļus izmantotu nepieciešamās tehnikas iegādei, atļaujot tikai veikt grozījumus sakarā ar komunālajiem maksājumiem. Pilsētas mērs paskaidroja, ka gada vidū VPIP tika iedalīti papildus līdzekļi premijām par godu 1.septembrim, bet decembrī iestādēm uzrodas ietaupītie līdzekļi.
Mēru nepārliecināja paskaidrojumi, ka rudens sākumā nebija zināms, kāda būs gaisa temperatūra un cik maksās apkure, un ietaupītos līdzekļus parasti konstatē gada beigās, jādomā, J.Lāčplēsim par ekonomiju ir zināms kaut kas tāds, kas pārējiem nav zināms. Mēra viedokli neietekmēja arī fakts, ka gada sākumā izglītības iestādes neplānoja pamatkapitālu, jo bija jāsabalansē budžets.
J.Lāčplēsis sēdes gaitā uzstāja, ka visi izdevumi jāplāno gada sākumā, bet gada beigās izveidojušos ekonomiju jānovirza izglītības jomas darbinieku decembra darba algām. Mēram paskaidroja, ka visas pašvaldības iestādes gada sākumā pēc Domes rīkojuma izdevumus plānoja 11 mēnešiem, jo gada laikā, kad tiek papildināts budžets, papildus līdzekļi tiek izmantoti darba algu izmaksām. Tomēr J.Lāčplēsis palika pie sava – ietaupītie 18 tūks. lati jāpievieno kopējam budžetam un līdz ar 297 tūkst. jānovirza darba algu izmaksām.
Pilsētas mēru nepārliecināja ne Anatolijs Gržibovskis, kurš kā skolas direktors pastāstīja par ekonomiju, ne Rita Strode, kura atzīmēja, ka skolas un pirmsskolas iestādes lūdz iegādāties elementāras lietas, kuras ir nepieciešamas mācību procesa nodrošināšanai, un lēmumi, spriežot pēc parakstiem ir saskaņoti ar jomas kuratoru J.Dukšinski, Finanšu nodaļas vadītāju, kuriem var uzticētiem.
VPIP vadītāja Marina Isupova paskaidroja, ka iestādes plāno budžetu, ņemot vērā prioritātes, un visu gadu strādā taupības režīmā. Uz viņas repliku, ka oficiālā rīkojuma par ietaupīto līdzekļu novirzīšanu darba algām nebija, bet, ja tas būtu bijis, VPIP rīkotos savādāk, pilsētas mērs atzīmēja, ka iestādei būs šāda iespēja.
Mēru nepārliecināja arī Finanšu nodaļas vadītājas Edītes Upenieces vārdi par to, ka visiem esot zināms, kā veido un samazina budžetu, 2014.gadā brīnums nenotiks, tādēļ nevar cerēt, ka nākamgad VPIP iedalīs finansējumu visam nepieciešamajām. E.Upeniece paziņoja, ka šobrīd VPIP nākamā gada budžets jāsamazina par miljonu latu, tādēļ acīmredzot pozīcijas, par kurām tiek runāts, paliks tukšas. Viņa atzīmēja, ka pagaidām ir tikai nākamā gada budžeta projekts, taču jau tagad skaidrs, ka VPIP daudz ko nevar atļauties.
Diskusijas gaitā VPIP Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Sandra Zelča atzīmēja, ka, ja, ņemot vērā pilsētas mēra uzstājību, ietaupītie 18 tūkst. lati tiks novirzīti darba algām, nevis materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, nākamgad izglītības iestādēm nebūs iemesla taupīt. Mērs atbildēja, ka iestāžu un darbinieku motivācija ir darba alga par savu pienākumu pildīšanu (t.i., vadošiem darbiniekiem jādomā par atalgojumu, nevis par iestāžu attīstību).
Rezultātā pēc kaislīgas diskusijas jautājumi par ietaupīto un nopelnīto līdzekļu novirzīšanu iestāžu vajadzībām tika noņemti no balsošanas. Tādējādi deputāti, iespējams, principa dēļ, pagaidām neļāva 18 tūkst. latus sadalīt 49 izglītības iestādēm, lai tās līdzekļus izmantotu savai attīstībai. Kaut arī šajā gadījumā par attīstību runāt nevar, jo katra skola vai pirmsskolas izglītības iestāde saņemtu tikai 367 latus. Tāpat netika atbalstīts R.Strodes ierosinājums minēto naudu iekļaut VPIP nākamā gada budžetā.
Pastāv varbūtība, ka situācija mainīsies 12.decembrī sēdes gaitā vai līdz 28.decembrim, kad tiks pieņemts gala lēmums.
Cerēsim, ka gala lēmums būs pareizs, jo balsojot pret finansējuma novirzīšanu skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām, no 9 deputātiem no balsošanas atturējās Dmitrijs Rodionovs, Rita Strode, Anatolijs Gržibovskis un Natālija Petrova.