Lai arī koplīgums ir daļa no stabilas un ilgtspējīgas darba vides, teju ceturtā daļa jeb 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nezina, kādas priekšrocības tas sniedz, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums.
Vislielākais neinformēto cilvēku īpatsvars ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā grupā aptuveni trešdaļa respondentu atklāja, ka nezinot, kas ir darba koplīgums. Savukārt vislabāk informēti ir ļaudis vecumā 50 līdz 65 gadiem un arodbiedrību biedri - attiecīgi 80% no un 91% no viņiem zināja teikt, ka koplīgums ir rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodbiedrībām vai darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem.
"Šie rezultāti ir vērtējami divējādi. No vienas puses, pozitīvi, ka liela daļa sabiedrības ir informēta par koplīguma sniegtajām iespējām. No otras puses, bažas izraisa fakts, ka jaunajai paaudzei zināšanu bagāža darba tiesību jautājumos tomēr nav pietiekama. Tas apliecina, ka mums ir jāturpina aktīvi iesāktais darbs sabiedrības izglītošanā," sacīja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Koplīgums sniedz ieguvumus gan darbiniekiem, gan darba devējiem, un būtiskākais labums abām pusēm ir stabilitāte un noteiktība. Koplīgums ļauj vienkāršāk risināt darba samaksas jautājumus, padarot atlīdzības sistēmu skaidru un caurskatāmu, kā arī garantē darba ņēmējam viņa darba attiecību drošību, kas ir sevišķi svarīgi ekonomiskās nestabilitātes laikos. Darba devējiem nozīmīgākais ieguvums ir tas, ka pieaug strādājošo lojalitāte un motivācija uzlabot sava darba kvalitāti un ražīgumu - tas savukārt būtiski vairo uzņēmuma kopējo ilgtspēju.
Tieši stabila darba vide, tostarp koplīgums, ir svarīgs uzņēmuma ilgtspējas priekšnoteikums - to apliecina jaunākais "Ilgtspējas indekss", kurā stabilas darba vides izvērtējums veidoja ceturto daļu no Latvijas uzņēmumu kopējā ilgtspējas rezultāta, uzsvēra Baldzēns.
"Uzņēmēju gatavība sociālajam dialogam, arī koplīguma slēgšanai, manuprāt, liecina par ilgtermiņa domāšanu un nobriedušu darba tirgu. Latvijas attīstību šajā virzienā pārtrauca krīze, kad prioritāte bija kompāniju izdzīvošana, bet godprātīga attieksme pret darbiniekiem palika otrajā plānā. Pašlaik daudz izskan, ka ekonomiskā krīze ir beigusies, taču daudzviet strādājošie to nejūt, jo darba devēju attieksme nav mainījusies," savos novērojumos dalījās Baldzēns.
Vienlaikus viņš pauda gandarījumu, ka vērojamas arī pozitīvas tendences - pēc LBAS datiem, pašlaik koplīgumus ar darbiniekiem ir noslēguši aptuveni 2000 Latvijas uzņēmumu, kuri veiksmīgi ir sadarbojušies ar savām arodorganizācijām un spējuši rast abpusēji izdevīgus risinājumus.
Lai īstenotu savu mērķi palielināt koplīgumu pārklājumu, LBAS pašlaik strādā pie jaunas iniciatīvas, kas paredz nodokļu atvieglojumus privātajiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, kuros ir koplīgumi un/vai nozaru ģenerālās vienošanās, informēja Baldzēns.
Pēc viņa teiktā, atbalstu šai iniciatīvai ir izteikušas uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Diskusijas par šādas ierosmes iedzīvināšanu LBAS jau risina ar darba devējiem un Finanšu ministrijas darba grupas ekspertiem; drīzumā tās turpināsies ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) jauno vadību.
"Lai apkarotu ēnu ekonomiku, nepietiek ar vainīgo ķeršanu un sodīšanu, valstij ir jāmotivē un jāatbalsta godīgi un sociāli atbildīgi uzņēmēji, kuri slēdz koplīgumus ar saviem darbiniekiem. Ja šādi uzņēmēji saņems nodokļu atvieglojumus, tiem izbrīvēsies līdzekļi, kurus varēs izmantot, piemēram, darbinieku transporta izdevumu segšanai, izglītošanai vai sporta aktivitātēm. Ekonomika kopumā no tā tikai iegūs, jo samazināsies pelēkās ekonomikas daļa un līdz ar to pieaugs ieņēmumi valsts budžetā," ir pārliecināts LBAS pārstāvis.
Saskaņā ar pētījuma datiem Latvijā izpratne par koplīguma būtību ir vidēji 70% ekonomiski aktīvo cilvēku. No tiem 32% norādīja, ka koplīguma galvenais ieguvums ir tas, ka darba devējs nevar izvairīties no savu saistību izpildes pret darba ņēmēju, bet 30% no informētajiem aptaujas dalībniekiem pauda, ka koplīgums darbinieku aizsargā no darba devēju patvaļīgi pieņemtiem lēmumiem.
Vēl 19% aptaujāto minēja, ka koplīgums darbiniekam nodrošina labvēlīgākus nosacījumus nekā ir noteikts likumos, piemēram, lielākas piemaksas par nakts darbu, elastīgāku darba laiku, papildu atbalstu strādājošajiem ar bērniem un jauniešiem, kuri studē.
GfK pētījumu veica no 26. septembra līdz 2.oktobrim, interneta vidē izvaicājot 605 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
LBAS, kas ir ikviena Latvijas darba ņēmēja sardzē, vēlas dot ieguldījumu strādājošo informētības līmeņa paaugstināšanā. Tāpēc kampaņā "Esi zem jumta!", kas visā valstī norisinās no 9.septembra līdz 31.decembrim, LBAS strādājošos mudina vairāk interesēties par savām darba tiesībām un vienlaikus izvērtēt ieguvumus, kādus viņiem var sniegt dalība arodbiedrībā.