Neskatoties uz papildus veiktajām apropriācijām gada pēdējos mēnešos, Finanšu ministrija (FM), ņemot vērā labāku nodokļu ieņēmumu izpildi nekā plānots, 2013. gada vispārējās valdības budžeta deficītu prognozē 1,5% apmērā no IKP (saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu).
Kā informē Finanšu ministrijas portāls, 2013. gada vispārējās valdības budžeta izpildes novērtējumā jau iepriekš tika ņemti vērā potenciālie zaudējumi, iestājoties AS „Liepājas metalurgs” galvojuma saistībām, kā arī papildus apropriācija iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, tomēr FM, ņemot vērā faktiskos budžeta rādītājus šā gada desmit mēnešos, atsevišķās izdevumu pozīcijās prognozē zemāku izpildi nekā plānots budžetā.
Turpinoties iepriekšējos mēnešos aizsāktajām konsolidētā kopbudžeta tendencēm, šā gada desmit mēnešos kopbudžeta finansiālajā pārpalikumā vērojams vien minimāls kāpums – oktobra laikā tas ir palielinājies par 6,8 miljoniem latu, veidojot no gada sākuma akumulēto pārpalikumu 268,3 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada janvāra – oktobra pārpalikumu, ir par 10 miljoniem latu jeb 3,6% zemāks. Šogad kopbudžeta izdevumu kāpums (5,1%) ir bijis nedaudz straujāks par ieņēmumu kāpumu (4,6%). Turklāt situācija kopbudžeta apakšlīmeņos liecina, ka pārpalikuma uzkrāšana valsts budžetā ir kompensējusi deficīta veidošanos pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ja šā gada desmit mēnešos valsts budžetā sistemātiski veidotais pārpalikums jau sasniedzis 282,5 miljonus latu, tad uzkrātā pašvaldību finansiālā bilance oktobra laikā šogad pirmo reizi ir kļuvusi negatīva un desmit mēnešos kopā izdevumi par 14,2 miljoniem latu pārsniedz ieņēmumus.
Salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš šogad desmit mēnešu laikā kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 218,1 miljonu latu, ko līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir noteicis nodokļu ieņēmumu stabils kāpums (188,7 miljoni latu jeb 5,3%), kā arī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pozitīva dinamika (40,7 miljoni latu jeb 6,0%) par līdzšinēji īstenotajiem ES projektiem, tai skaitā noslēguma maksājumi par 2004.–2006. gada plānošanas perioda Kohēzijas fonda projektiem. Līdzīgi iepriekšējos mēnešos konstatētajam nozīmīgākais devums nodokļu ieņēmumu pieaugumā ir tiešo nodokļu grupai (ap 60% īpatsvars), tātad pamatā – pateicoties darbaspēka nodokļiem. Kaut arī šogad var turpināt novērot kopbudžeta ieņēmumu kāpumu 4,6% apmērā, šāds pieaugums ir gandrīz trīskārt zemāks nekā iepriekšējos divos gados pieredzētā desmit mēnešu ieņēmumu izaugsme vidēji 12% apmērā.
Šogad atšķirībā no 2011.–2012. gada tendencēm kopbudžeta tēriņu pieaugums desmit mēnešos attiecībā pret pagājušā gada šo pašu periodu ir apsteidzis ieņēmumu izaugsmi, turklāt pašvaldību budžetā izdevumu pieauguma tempi ir aptuveni trīs reizes straujāki (9,6%) nekā valsts budžetā (3,8%).
Valsts budžetā tendences kopš septembra fundamentāli nav mainījušās, tomēr jāuzsver arvien stabilāka situācija valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kur pretstatā situācijai pagājušā gada desmit mēnešos turpina uzlaboties finansiālie rezultāti, samazinoties deficītam no 58,9 miljoniem latu līdz 27,5 miljoniem latu.
Turpretim pašvaldības šā gada laikā ir kāpinājušas izdevumus visās būtiskākajās izdevumu kategorijās, tajā pašā laikā šogad izdevumi ES projektiem (173,7 miljoni latu) ir saglabājušies 2012. gada līmenī (170,8 miljoni latu). Salīdzinājumā ar situāciju pagājušā gada janvārī – oktobrī, īpaši izteikts ir izdevumu kāpums kapitālieguldījumiem (par 32,2 miljoniem latu jeb 12,8%), ko pamatā noteikusi intensīvāka aizņēmumu izmantošana, kā arī ar pašvaldību iestādēs strādājošo atlīdzību saistīto izdevumu palielinājums (par 36,4 miljoniem latu jeb 8,4%), savukārt, izdevumi sociālajai palīdzībai līdzīgi kā pagājušajā gadā turpina kristies. Līdzvērtīgi kāpuši pašvaldību preču un pakalpojumu izdevumi (par 32,5 miljoniem latu jeb 12,9%) – pamatā pakalpojumu apmaksa par apkuri un pašvaldības iestāžu ēku uzturēšanas izmaksas.