Ainārs Pudulis Latvijā notiekošo procesu gaismā jau pietiekami ilgu laiku domā par to, ka mūsu reģionam ir ļoti nepieciešams absolūti jauns informācijas sniegšanas paņēmiens.
Tieši tādēļ domubiedru meklējumos viņš vērsās portālā Gorod.lv. Problēmas skatījumu, kā arī tās risinājumu Puduļa kungs sniedza savā intervijā.
Ainār, pastāstiet, lūdzu, kā Jūs nonācāt pie domas, ka mums ir nepieciešams jauns informācijas pasniegšanas veids?
Ideja par to radās, kad es uzzināju, ka mans klasesbiedrs, pateicoties vienai valsts programmai, apstādīja zemes gabalu 1,5 ha platībā ar upeņu stādiem. Pēc tam viņš sāka pārdot ogas tirgū, bet izrādījās, ka piedāvājumam nav pieprasījuma, jo arī daudzi citi izmantoja valsts programmas iespēju un sāka nodarboties ar upeņu audzēšanu. Tad man radās jautājums, kāpēc mans klasesbiedrs nespiež upeņu sulu? Izrādījās, ka pastāv upeņu stādu stādīšanas programma, bet nepastāv šo ogu pārstrādes atbalsts. Šis piemērs rāda, ka programmas un konkursus mūsu valstī rada ne tikai haotiski, bet bieži vien arī neloģiski, ja veido vienu programmu, tad jāpastāv arī nākamajai, kura atbalstīs tās turpinājumu.
Tādēļ es nodarbojos ar „Latgales bankas dibināšanu”, tomēr tā ir nevis finanšu sistēma, bet informatīvā sistēma, kura novērsīs „informācijas plaisu”, nodrošinot kvalitatīvāku un savlaicīgāku pieeju nepieciešamajai informācijai. Es neticu, ka nepastāv programma, kura turpina to, kuras ietvaros audzē stādus. Vienkārši tā ir kaut kur noklīdusi informācijas plūsmā, vai arī tai ir kaut kāds sarežģīts nosaukums, un tādēļ zemnieki nevar to izmantot. Turklāt vienmēr pastāv termiņi, kuros reizēm ir grūti iekļauties, un vienmēr ir alternatīva, kā var panākt vairāk ar jau pastāvošajiem resursiem. Informētība un sadarbība ir attīstības pamats.
Tātad Jūs patlaban runājat par kaut kāda vienota resursa izveidošanu, kurā varētu atrast praktiski visu nepieciešamo informāciju?
Jā, manuprāt, informācijai jābūt pieejamai un saprotamai, t.i., tai jābūt pasniegtai mums saprotamā terminoloģijā. Mēs taču atrodamies divu kultūru saskares punktā starp Rietumiem un Austrumiem, tādēļ sanāk, ka mums mācīja vienu terminoloģiju, bet informācija līdz mums nonāk pavisam citā. Lūk, arī šie Eiropas projekti, kuros izskan tādi formulējumi kā „kapacitātes stiprināšanas pasākumi...” man elektroniķim asociējas ar to, ka to ietvaros ražo kondensatorus, un pavisam ne to, ko gribēja teikt projekta veidotāji.
Pēc manām domām patlaban nepropagandē to, ka pats vērtīgākais resurss uz šodienu ir laiks, bet vērtīgākais produkts ir informācija. Ja mēs informāciju iegūstam savlaicīgi un nepieciešamajā daudzumā, mēs varam paveikt iecerēto ļoti efektīvi un ātri, bet, ja mums nav precīzas nepieciešamās informācijas, mēs tērējam ļoti daudz laika, lai orientētos visā informācijas plūsmā.
Tieši tādēļ mums jāsavāc cilvēku komanda, kuri varētu izveidot interneta portālu – informācijas sistēmu, kurā tiktu klasificēti un organizēti trūkstošie resursi saprotamā valodā, kā saka Latgalē – „skaidrā volūdā”.
Vai Jūs varētu minēt piemēru kā savādāk var pasniegt informāciju?
Teiksim, pastāv kaut kāds Eiropas projekts, kura ietvaros zemnieki var saņemt finansējumu nepieciešamajai tehnikai, par kuru viņi parasti uzzina ar Lauku konsultāciju biroja starpniecību, tomēr visa informācija par to, ko tieši var iegādāties pateicoties projektam, visi projekta mērķi, nosacījumi utt. aprakstīti milzīgā lappušu skaitā. Gribētos, lai katram šādam projektam būtu īsa anotācija, kura vienkāršā un saprotamā valodā paskaidrotu, kam un kādiem mērķiem kalpo šis projekts, kā arī šī informācija tiktu nosūtīta reģistrētam lietotājam. Tie var būt arī darba meklēšanas sludinājumi, kas ir līdzīgi Valsts nodarbinātības aģentūras klasificētās reģistrācijas sistēmai Lattelecom Technology „Burvis” reģistrētajiem lietotājiem, par kuras izmantošanu maz kas zina. Mēs dzīvojam XXI gadsimtā – interneta laikmetā, tādēļ tam jāstrādā cilvēku labā.
Ainār, pastāstiet, lūdzu, kādā etapā patlaban atrodas idejas izstrāde?
Šobrīd ir savākta informācija par galvenajiem „bremzējošajiem” informācijas plūsmas momentiem pastāvošajā vidē. Kā tika noskaidrots, galvenā problēma ir informācijas pasniegšana dažādās valodās tādā nozīmē, ka katrs cilvēks dzīvo viņam saprotamā terminoloģijas vidē un sanāk, ka vienu un to pašu informāciju ideju autori pasniedz vienā valodā, bet investori to grib saņemt savā valodā. Tādēļ ir nepieciešams formāts, kurš ir saprotams abiem. Psihologi un programmētāji, kuri ir ieinteresēti izstrādāt interneta portālu un visu sistēmu kopumā, jau ir atrasti. Jāsaka, ka tas nebija vienkārši, jo ideja ir pavisam jauna, bet mūsu cilvēki baidās uzsākt kaut ko nebijušu tiem, kuri atrodas ārpus viņu saprašanas zonas. Jaunajai informācijas vākšanas metodei jābūt labākai nekā Google sistēma. Turklāt jau ir izveidoti daži prototipi – prezentācijas moduļi. Patlaban es turpinu dibināt kontaktus ar dažādiem cilvēkiem, kuri tāpat kā es, bija ieinteresēti realizēt šo ideju. Par kaut kādiem termiņiem, kad sāksies reāls informācijas sistēmas izstrādes darbs, protams, runāt ir grūti, jo tamdēļ nepieciešams, lai visi satiktos – interesenti , entuziasti un investori.
