Iespējams, ka daudzi zinātnieki teiks, ka netic aizkapa dzīvei. Tomēr viens eksperts apgalvo, ka viņš spēj pierādīt dzīves pastāvēšanu pēc nāves.
Profesors Roberts Lencs apgalvo, ka viņa pierādījums meklējams kvantu fizikā. Saskaņā ar biocentrisma teoriju nāve, kā mēs to saprotam, ir ilūzija, kuru ir radījusi mūsu fantāzija.
„Mēs uzskatām, ka dzīve ir oglekļa un molekulu aktivitāte. Kamēr mēs esam aktīvi, mēs dzīvojam, bet pēc tam pūstam zemē”, – zinātnieks paziņoja savā mājas lapā.
Lencs no Ziemeļkarolīnas universitātes Medicīnas skolas apgalvo, ka cilvēki tic nāvei tādēļ, ka to viņiem māca, vai arī tādēļ, ka cilvēka apziņa asociē dzīvi ar iekšējo orgānu darbību. Viņa biocentrisma teorija izskaidro to, ka nāve var būt ne tas, ko cilvēks ir pieradis saprast ar šo terminu, – vēsta fedpost.ru.
Biocentrisms tiek klasificēts kā visa teorija, un tā izcelsme ir no grieķu valodas „dzīves centrs”. Profesors domā, ka dzīve un bioloģija ieņem centrālo vietu realitātē, un, ka dzīve rada Visumu, nevis otrādi. Tas savukārt nozīmē, ka cilvēka apziņa nosaka Visuma objektu formu un izmērus.
Lencs izmanto piemēru, kā mēs uztveram pasauli ap mums. Cilvēks redz debesis un nosauc to krāsu, kuru redz, bet, ja šūnas smadzenēs mainīsies, tad viņš uztvers debesis nevis kā zilas, bet zaļas vai sarkanas.
„Rezultāts: Viss, ko jūs redzat, nevar pastāvēt bez jūsu apziņas, – skaidro Lencs. – Pasaules jēga ir mūsu apziņā”.
Visuma izskatīšana no biocentrisma redzes viedokļa nozīmē, ka telpa un laiks ir „vienkārši mūsu prāta instrumenti”. Kolīdz cilvēce pieņems šo teoriju, kļūs acīmredzams, ka nāve nepastāv.
Turklāt fizikas teorētiķi domā, ka pastāv bezgalīgs Visumu skaits ar dažādām cilvēku un variāciju situācijām, kuras notiek vienlaikus. Lencs piebilda, ka viss, kas var notikt, kaut kādā brīdī notiek starp šiem Visumiem, bet tas nozīmē, ka nāve nevar pastāvēt kā tāda.
Pēc Lenca domām cilvēka dzīve ir līdzīga daudzgadīgai puķei, kuru audzē, lai tā ziedētu Multivisumā.