Pieaugot Latvijas ekonomikai, arvien vairāk uzņēmumu atsāk investīcijas attīstībā, un šī tendence atspoguļojas arī banku izsniegto kredītu datos – šā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas uzņēmumiem izsniegts par 14% lielāks aizdevumu apjoms nekā pērn.
Tāpat, stabilizējoties un pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, šogad trīs ceturkšņos jauno mājokļu kredītu darījumu apjoms audzis par 29%.
Kaut arī aug jaunizsniegto aizdevumu apjoms, kopējais banku kredītportfelis joprojām samazinās. Iemesls tam ir iepriekš izsniegto kredītu atmaksa un «slikto kredītu» norakstīšana, tādējādi radot maldīgu priekšstatu, kas nereti rezultējas populistiskā sauklī «bankas nekreditē», portālam BNN norāda Latvijas Komercbanku asociācijā.
«Turklāt tas ir mīts, ka visi uzņēmēji grib aizņemties, un kredīts ir labs jebkura projekta finansēšanas avots,» norāda LKA Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs Kārlis Danēvičs (SEB banka). Bankas nav riska kapitāla fondi, tās finansē uzņēmumus ar stabilām naudas plūsmām, jo bankas strādā arī ar noguldītāju naudu, izpildot arī virkni drošības un finanšu prasību.
Kredītu pieejamība uzņēmumiem Latvijā, pēc Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas aplēsēm, ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Latvijas bankas spēj to nodrošināt, neraugoties uz virkni riska faktoru un nestabilu juridisko un biznesa vidi. LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis uzsver: «Virkne populistisku ideju, kas skan Latvijas publiskajā telpā, būtiski apdraud kreditēšanu, to potenciāli sadārdzinot. Piemēram, ideja par nolikto atslēgu principu nozīmētu, ka kredītņēmēja pirmā iemaksa palielinātos vismaz līdz 30% – kā gan to varēs sakrāt jaunā ģimene, ko it kā vēlamies atbalstīt?»
«Pirmās iemaksas jeb kredītņēmēja paša ieguldījuma trūkums šobrīd ir galvenais šķērslis mājokļa iegādei. Tā, piemēram, lai iegādātos 2-3 istabu dzīvokli par 40 tūkstošiem eiro, un spējot mēnesī uzkrāt 100 eiro, jaunā ģimene pie kārotā dzīvokļa tiks gandrīz pēc septiņiem gadiem,» stāsta LKA Hipotekārās kreditēšanas komitejas pārstāvis Rasmuss Pētersons (Nordea banka).
Vidējais kredītņēmējs Latvijā šobrīd ir aptuveni 30-40 gadus vecs pilsētnieks ar augstāko izglītību, kurš dzīvo ģimenē un kopā ar dzīvesbiedru aizņemas dzīvokļa iegādei. Viņa ienākumi ir augstāki par vidējiem valstī.
Kreditēšanas tendences nākotnē ir tieši atkarīgas no tālākas ekonomikas attīstības. LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas prognozes paredz šogad izaugsmi 4,3% apmērā, nākamgad – 4,5%, 2015.gadā – 4,3%. Prognozētais inflācijas līmenis šogad ir 0,3%, nākamgad un aiznākamgad – attiecīgi 2,7% un 2,5%. Vienlaikus paredzams bezdarba kritums no 11,3% šogad uz 9,2% 2015.gadā, kā arī neto algas pieaugums ap 5% gadā.