Jaunā kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, paredz relatīvi lielāku finansējumu piešķirt tām institūcijām, kuras ieguvušas lielāku punktu skaitu zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumos.
Jaunā kārtība, par kuru pirmdien, 11. novembrī vienojās Ministru kabineta komiteja, paredz trīs zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējuma rādītājus jeb kritērijus, pēc kuriem tiks izvērtēta zinātniskās darbības kvalitāte. Tie ir pētniecības un attīstības projekti, zinātniskās darbības rezultāti – publikācijas un intelektuālais īpašums, kā arī promocijas un maģistra darbi.
Noteikumi arī paredz, ka no 2015.gada uz bāzes finansējumu varēs pretendēt tikai tādas zinātniskās institūcijas, kurās pilnu laiku nodarbināti vismaz pieci zinātniskā personāla pārstāvji ar doktora zinātnisko grādu. Uz bāzes finansējumu nevarēs pretendēt institūcijas, kas finansēšanas periodā nav publicējušas zinātniskus rakstus vai īstenojušas zinātniskus projektus.
Atbilstoši normatīvajam aktam, par kuru vēl lems valdība, aprēķinot zinātnisko institūciju bāzes finansējumu, tiks ņemti vērā, piemēram, institūcijas uzturēšanai un tajā nodarbinātā personāla atlīdzībām nepieciešamie finanšu resursi, kā arī citi kritēriji.
Turklāt, aprēķinot institūcijas uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, tiks ņemti vērā arī nozaru koeficienti, kas dažādām nozarēm būs atšķirīgi. Proti, dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un dzīvības zinātņu un lauksaimniecības zinātņu nozarēs šis koeficients būs 2, savukārt humanitāro zinātņu nozarēs un sociālo zinātņu nozarēs šis koeficients ir 1,3. Koeficientu atšķirība tiek pamatota ar to, ka humanitāro zinātņu nozarēm un sociālo zinātņu nozarēm ir salīdzinoši mazāka tehnisko resursu ietilpība.