Vēlme lāpīt budžetu uz mazo uzņēmumu rēķina, iespējams, radīs pretējo efektu, jo Neatkarīgās aptaujātie eksperti šaubās, vai, palielinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, attiecīgi pieaugs arī nodoklī iekasētā summa.
Drīzāk daļa mazo uzņēmumu, nespējot pildīt saistības pret valsti, pāries pelēkajā zonā. Turklāt atsevišķi uzņēmēji ir pārliecināti, ka mikrouzņēmuma nodoklis arī pašreizējā redakcijā ir pilnīgi aplams.
Pašlaik Latvijā ir apmēram 31,3 tūkstoši juridisko personu, fizisko personu un individuālo komersantu, kas izmanto mikrouzņēmuma nodokļa priekšrocības. Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) šajā nodoklī iekasējis vairāk nekā 20 miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn visa gada laikā un divtik nekā 2011. gadā.
Glābšanas veste maziem uzņēmumiem
Viens no šā nodokļa maksātājiem ir SIA Mensarius. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte Neatkarīgajai atzina, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms ļāvis SIA Mensarius atkopties pēc krīzes. Ja 2010. gadā nebūtu ieviests mikrouzņēmuma nodoklis, viņa, visticamāk, būtu aizbraukusi no Latvijas, atzinās L. Miezīte. Viņas vadītais uzņēmums piedāvā grāmatvedības pakalpojumus un konsultācijas. Apmēram 60% no šā uzņēmuma klientiem ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. «Līdz ar to es ļoti labi saprotu viņu bažas un uztraukumu. Daļai uzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no 9% līdz 12% vai 15%, par ko šobrīd tiek spriests, būs nāvējoša, jo mikrouzņēmuma nodoklis ir jāmaksā no apgrozījuma, nevis no peļņas. Visvairāk cietīs, protams, tie mazie uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar lieliem izdevumiem. Mazāk nodokļa likmes kāpumu izjutīs pakalpojumus sniedzoši mazie uzņēmumi, taču arī viņiem tas paaugstinās nodokļa slogu. Jau pašlaik, pat pie pašreizējās 9% likmes, atsevišķi uzņēmumi, jo īpaši tie, kuri gandrīz izaugs no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa, nodokļos samaksā vairāk nekā tad, ja maksātu uzņēmējdarbības nodokļus parastā kārtībā,» skaidroja L. Miezīte. Viņa pieļauj, ka viens neapdomīgs Saeimas lēmums var iedzīt daļu mazo uzņēmumu pelēkajā zonā, turklāt tas liecinātu, ka likumdošanā nav stabilitātes un uzņēmēji nevar rēķināties ar nākotni.
Sasteigtu un nepārdomātu lēmumu vietā L. Miezīte rosina likumdevējus padomāt par iespēju grozīt Komerclikumu, lai atļautu izņemt dividendes biežāk nekā tikai gadam beidzoties. Tad nevajadzētu domāt par aizdevumu aizliegšanu mikrouzņēmumu vidē, kā to paredz pašreizējais Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumu projekts. Pēc viņas domām, šādi Komerclikuma grozījumi veicinātu mikrouzņēmumos strādājošo ticību, ka nopelnītais nekur nepazudīs, un uzņēmējiem nebūs sajūta, ka valsts nepārtraukti meklē iespējas, kā palielināt nodokļus.
Mazie uzņēmumi vairojas
Arī Ekonomikas ministrija (EM), vērtējot mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanas gaitu, secinājusi, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits pakāpeniski pieaug – 2011. gadā kā mikrouzņēmumi reģistrējās 14,8 tūkstoši nodokļu maksātāju, savukārt 2013. gada 3 ceturkšņos – 8,5 tūkstoši nodokļa maksātāju. Turklāt vairāk nekā puse no reģistrētajiem ir no jauna reģistrēti nodokļu maksātāji. Līdz 2013. gada septembrim mikrouzņēmumos bija nodarbināti 53,1 tūkstotis darbinieku, turklāt 65% jeb 34,3 tūkstoši darbinieku strādāja tieši no jauna reģistrētajos uzņēmumos.
Asociācijas protestē
Pašlaik mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma, taču vadošā koalīcija vienojusies, ka līdz 2015. gadam nodokļa likme ir jāpaaugstina līdz 15%. Šādu priekšlikumu virza Saeimas deputāte Elīna Siliņa, kura uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, ir jāmaksā valstij nodoklī 15% no apgrozījuma. Savukārt EM iecere ir nodokļa likmi diferencēt atkarībā no apgrozījuma un paaugstināt to līdz 12%. Pašreizējā likme saglabātos komersantiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 15 000 eiro, 10% likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 15 001 eiro līdz 40 000 eiro, 11% – ar apgrozījumu no 40 001 eiro līdz 70 000 eiro, bet 12% – no 70 001 eiro līdz 100 000 eiro. Vienlaikus EM piedāvā noteikt, ka konkrēto mikrouzņēmuma nodokļa likmi drīkst piemērot tikai piecus gadus. Lai novērstu situāciju, ka pēc piecu gadu termiņa tie paši īpašnieki nodibina jaunu mikrouzņēmumu ar citu nosaukumu, EM risina noteikt, ka piecu gadu ierobežojums attiecas arī uz mikrouzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem.
Mazie uzņēmēji un asociācijas kritizē ideju nākotnē paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzsākusi parakstu vākšanu pret šo ieceri. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija aicina politiķus pārvērtēt iesniegtos priekšlikumus.
Biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna Neatkarīgajai pauda savu sašutumu par ieceri paaugstināt mikrouzņēmuma nodokli, jo, pēc viņas domām, «tā ir ņirgāšanās par vairāk nekā 30 000 uzņēmumu un vairāk nekā 65 000 tur strādājošo. Uzņēmējus apvienojošās organizācijas piekrīt, ka, pirms ķerties pie tik radikālas nodokļa paaugstināšanas, šis jautājums likumdevējiem ir jāizdiskutē kopā ar nozares pārstāvjiem. Nodoklis darbojas tikai trīs gadus, tāpēc vēl ir pāragri spriest par tā nozīmi.» A. Vīksna uzskata, ka analizēt rezultātus var sākt ne agrāk kā pēc piecu gadu darbības, tāpēc nepieļaujami ir nodokļa likmi grozīt jau ar nākamo gadu. «Turklāt lielākā daļa mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju darbojas reģionos. Līdz ar to likumdevējs ar savu pārsteidzīgo lēmumu parāda, cik patiesībā tam rūp reģioni,» uzsvēra A. Vīksna.
Viedokļi
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore:
– Mikronodokļa režīms ir ieviests salīdzinoši nesen, un tā galvenais mērķis bija veicināt mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāti ekonomiski sarežģītos apstākļos. Tagad tiem uzliekot papildu nodokļu slogu, visas labās iestrādnes tiks nogalinātas un augošu, dzīvotspējīgu uzņēmumu vietā mēs atkal iegūsim virkni bankrotējušu (tostarp līdz tam ražojošu!) uzņēmumu un zudušu darba vietu. Nedomāju, ka tāds ir mūsu mērķis. Turklāt šādas izmaiņas nav jārisina šai Saeimai – tā kā jautājums ir par 2015., 2016. gadu, nākamgad var sākt diskutēt un racionāli izvērtēt turpmākās mikrouzņēmumu attīstības iespējas, bet lēmumu par šo jautājumu uzticēt jau nākamā sasaukuma deputātiem pēc nopietnas un izsvērtas diskusijas ar sociālajiem partneriem, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības ekspertiem.
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:
– Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu. Tā vietā, lai izstrādātu priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna vadmotīva ekonomikas izrāviens panākšanai Latvijas tautsaimniecībā, deputāti nāk klajā ar iniciatīvām, kas atkal iedragā uzņēmējos vāro tiesiskās paļāvības principu un ir apgriezti proporcionālas valsts definētajam ekonomikas izrāviena mērķim. Nosakot salīdzinoši zemu un sīkbiznesam draudzīgu nodokļa likmi, tika iedots burkāns ēnu ekonomikā strādājošajiem uzņēmējiem, un burkāna, nevis pātagas stimuli uzņēmējdarbībā strādā vislabāk. Turklāt ieguvējs no šī soļa ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa.