Tikai divus mēnešus pavadījis brīvībā, aiz restēm par paziņas nogalināšanu un līķa apgānīšanu nonācis iepriekš septiņas reizes tiesāts zaglis.
Slepkavība izdarīta un līķa daļas veselu nedēļu atradušās dzīvoklī, kas atrodas vienā ēkā ar policijas iecirkni.
Nosita strīda laikā
Kārtējā nežēlīgā slepkavība pastrādāta Jēkabpilī tā sauktajā "žbk" jeb dzelzsbetona rūpnīcas rajonā, kas pilsētā iemantojis sliktu slavu, jo te atrodas Jēkabpils cietums un dzīvojot ļoti daudz kriminālu un sociāli nelabvēlīgu personu. Slepkavības upurim– 32gadus vecajam jēkabpilietim– ar kriminālo pasauli gan nav nekāda sakara, taču viņa paziņa, kas izdarījis noziegumu, gan uzskatāms par recidīvistu– 27gadus vecais Andrejs tiesāts jau septiņas reizes. Vīrietis zadzis un laupījis. Pēdējo reizi no cietuma iznācis vien 11.jūlijā un apmeties uz dzīvi pašvaldības ierādītajā Slimnīcas ielas 12.nama pirmā stāva divistabu dzīvoklī. Te arī notikusi baisā slepkavība. Andrejs savu paziņu uzaicinājis ciemos, abi lietojuši alkoholu, un sācies sadzīvisks strīds, kura laikā mitekļa saimnieks vairākas reizes ciemiņam iesitis pa galvu.
Kad varmāka sapratis, ka upuris ir miris, viņš nolēmis slēpt nozieguma pēdas. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju nogalinātā vīrieša ķermeni viņš sadalījis gabalos. Rokas, kājas un galvu ielicis maisā un izmetis kanalizācijas akā, kas atrodas sen nestrādājoša un pamesta šūšanas uzņēmuma teritorijā apmēram puskilometru no nozieguma vietas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka pēc slepkavības Andrejs gribējis tikt pie ātrā kredīta, izmantojot upura dokumentus. Kad tas nav izdevies, viņš izlēmis pieprasīt vīrieša tuviniekiem izpirkuma maksu– 500latu. Uzrakstījis uz papīra lapas savu prasību un tālruņa numuru, pa kuru ar viņu sazināties, varmāka iemetis vēstuli upura tēva pastkastītē. Tēvs vēstuli atradis jau tad, kad noteiktais izpirkuma naudas atdošanas laiks– pulksten13– bija pagājis. Vīrietis vērsās pēc palīdzības policijā, kopš dēla pazušanas bija pagājušas četras dienas. Pēc trīs dienu darba tika izskaitļota iespējamā vainīgā persona, noskaidrota dzīvesvieta. Tā kā Andreja nebija mājās, dzīvokļa durvis tika uzlauztas. Tur tika atrasta nogalinātā vīrieša rumpja daļa. Vēl pēc dažām stundām uz tilta pār Daugavu tika aizturēts arī pats varmāka, kurš atzinies gan slepkavības izdarīšanā, gan līķa sadalīšanā. Andrejs pašlaik atrodas apcietinājumā, iespējams, ņemot vērā viņa kriminālo pagātni, tiesa vīrietim piespriedīs maksimālo soda mēru– mūža ieslodzījumu.
Noziegumu slēpis, aizklājot logus
Interesanti, ka neviens no kaimiņiem nav dzirdējis Andreja dzīvoklī ko aizdomīgu, liela daļa mājinieku pat nav zinājuši, ka kāds vispār dzīvo pirmā stāva dzīvoklī. «Tur ļoti ilgus gadus dzīvoja čigānu ģimene, viņi pirms trīs gadiem aizbrauca, laikam uz Vāciju. Dzīvoklis ilgi bija tukšs, pāris mēnešus tur kaut kāds strādnieks padzīvoja. Pēc slepkavības policisti bija uznākuši arī pie manis, prasīja, vai neesmu ko dzirdējusi, redzējusi, es taču pat nezināju, ka tur kāds vispār dzīvoja,» »VZ« saka kāda augšstāva kaimiņiene, kas skatās pa logu. «To, kā melnā maisā ieliktu ķermeni uz nestuvēm iznesa no dzīvokļa, redzēju gan. Pēc tam te bija atvests tas slepkava– jauns, simpātisks, gara auguma vīrietis.» Savukārt otrajā stāvā mītošā pensionāre Darja jauno īrnieku manījusi jau vasaras vidū, kad kopā ar draudzenēm sēdējusi uz soliņa pie mājas. «Viņš tāds jauns, pagara auguma, nekad nepateiksi, ka izbijis cietumnieks. To, ka viņš tāds nelietis, uzzinājām tikai pēc slepkavības atklāšanas. Jauneklis bija ļoti laipns, labi ģērbies, mūs sveicināja, pat apjautājās, kā klājas. Viena kaimiņiene zināja teikt, ka viņa tēvs nomiris, puisim nav bijis, kur dzīvot, tāpēc mūsu mājā viņam ierādīts viens no tukšajiem dzīvokļiem,» stāsta Darja.
Sievietes nav manījušas, ka jaunais kaimiņš būtu iekārtojis dzīvokli, nav pat pielikti aizkari. Caur netīrajiem logiem redzams, ka dzīvokļa sienas ir tik netīras, ka kļuvušas gandrīz melnas. Tiesa, pēdējā laikā logiem priekšā bijušas piekārtas biezas segas, kas nav pazudušas pat dienā. Kaimiņiem pat prātā nav nākusi doma, ka aiz aizklātajiem logiem slēpjas tik baiss noziegums. «Tagad saprotam, ka aiz segām viņš slepkavoja un dalīja līķi,» secina kaimiņiene. Andrejs dzīvojis klusi un mierīgi, kaimiņi nav manījuši, ka pie viņa kāds nāktu ciemos. «Tik nepatīkami, ka tā ir noticis! Mūsu rajons nav no labākajiem, bet vismaz līdz šim mūsu māja bija mierīga un mēs varējām droši justies, bet tagad pat nezinu, ko domāt un darīt.» Mājas iedzīvotājus notikušais ir šokējis ne vien ar savu nežēlību, nepatīkamākās izjūtas saistītas arī ar to, ka slepkavība notikusi policijas degungalā. «Mūsu mājā taču ir policijas iecirknis!» rādot uz ēkas otru galu, kur stāvvietā novietotas vairākas trafarētas policijas automašīnas, saka pensionāre Valija. «Ko tie policisti staigā pie mums, veciem cilvēkiem, prašņādami, vai redzējām ko, vai dzirdējām, paši taču arī kaimiņi, ko neskatījās un neklausījās, vai tad nezināja, kas ir jaunais kaimiņš?!» sieviete ir neapmierināta. «Ja jau policijas degungalā notiek tādas lietas, kas citur notiek, vispār bail domāt!»
Manīts staigājam ar zāģi
Vai Andrejs patiesi redzēts ar zāģi staigājam pa rajonu, tagad grūti noskaidrot, taču vietējās pensionāres šādu notikumu apspriež visai skaļi. «Viņš vienu dienu esot redzēts ejam ar alkohola pudeli un zāģi rokā. Turklāt dienas laikā viņš manīts nesam lielu atkritumu maisu. Bābas vēl te brīnījās, kāpēc viņš aizgāja uz to pusi, ja miskastes ir tepat pagalmā. Runā arī, ka noziegums atklāts tikai tāpēc, ka tajās tālākajās dzīvokļu mājās kaut kas noticis ar kanalizāciju, ūdens nav gājis prom, meistari gājuši aku tīrīt, bet tur maiss, bet iekšā cilvēka rokas, kājas un galva,» Darja saklausījusies dažādus nostāstus, kas apvij slepkavību. Neviens gan »VZ« neko nevar tuvāk pastāstīt par upuri. «Cik saprotu, tuvinieki lūguši neko par viņu neizpaust, tas tad arī tiek respektēts,» teic pensionāre.
Kāda gados jaunāka sieviete ir tā satriekta par notikušo, ka gatavojas mainīt dzīvesvietu. «Te dzīvo briesmīgs kontingents, te nav iespējams palikt! Bērnus pagalmā, lai arī zem logiem ir rotaļu laukums, laist nevar. Tepat blakus ir skola! Mājas ir pustukšas, te notiek vienas dzeršanas un sišanas, bet policistiem viss ir vienalga,» sieviete ir dusmīga. «Jūs paskatieties, kas notiek tajās pamestajās rūpnīcās un mājās, tur jau dienas laikā bail iet garām, bet mums te jāstaigā arī tumšās vakara stundās! Tur katrs var darīt ko un kā grib.»
»VZ« novēroja, ka pamestajā teritorijā, kur krājas atkritumu kaudzes, var iekļūt jebkurš. Viena no ēkām pamazām tiek atjaunota, jo te iekārtojusies Vasarsvētku draudze, vēl kādu nelielu ēku izmanto mēbeļu darbnīcas saimnieks un humānās palīdzības izsniegšanas punkts.