Rit otrā nedēļa, kopš Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir slēgtas neskaitāmas valsts iestādes un tūkstošiem darbinieku ir nosūtīti bezalgas un beztermiņa atvaļinājumā.
Aizkaitināti amerikāņi pulcējas arvien biežākās nepakļaušanās akcijās, vēsta ASV prese.
Kara veterāni lielā skaitā apmeklē slēgtus memoriālus; slēgtos dabas parkos stūrgalvīgi ēdināšanas iestāžu darbinieki atsāk darbu, kaut arī federālā dabas parku administrācija likusi nestrādāt, ziņo Chicago Tribune.
ASV federālā valdība aizvadītajā nedēļā slēdza lielu daļu tās pakļautības iestāžu pēc tam, kad Republikāņu partija Kongresa apakšpalātā atteicās pieņemt federālo budžetu, pieprasot, lai prezidents Baraks Obama daļēji atceļ pretrunīgi vērtētu veselības aprūpes reformu.
Republikāņi arī joprojām atsakās atbalstīt likumprojektu par valsts parāda griestu celšanu, bez kura pieņemšanas ASV federālās valdības kase būs tukša jau 17.oktobrī.
Obama norādījis, ka, nokavējot šo termiņu, būtisku satricinājumu cietīs pasaules finanšu tirgi, tiks grauts valsts starptautiskais tēls, valdībai ilgstoši būs jāaizņemas uz augstākiem procentiem, pieaugs budžeta deficīts un valsts parāds, kā arī šāda rīcība varot izraisīt «ļoti dziļu ekonomisko lejupslīdi».
Tikmēr republikāņi nesekmīgi aicina Demokrātu partijas pārstāvi Obamu uz sarunām, lai apspriestu strīdīgos jautājumus. Kā vēsta BBC, republikāņu līderis Džons Bēners (John Boehner) sacījis, ka «ir vīlies par prezidenta nevēlēšanos vienoties».
Bēnera vārdiem, prezidenta nostāja ir nerunāt ar republikāņiem, līdz tie padodas. Republikāņu partija saistībā ar valsta parāda griestu celšanu arī vēlas izvērst diskusiju par to, kā amerikāņu nācija tērē vairāk nekā nopelna.
Uz to Obama atbildējis, ka ir runājis un labprāt turpinās runāt ar Bēneru un citiem republikāņiem, taču šādām diskusijām nevajadzētu notikt, vienai pusei draudot ar potenciāla ekonomiskā haosa izraisīšanu.