19. pants. Pašvaldības policija
Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai.
Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
1) likumpārkāpumu profilakse;
2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);
3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
5) Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Ja pašvaldība neveido savu policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētos pienākumus izpilda Valsts policija.
Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.
Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.
Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.
Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot pašvaldības policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.
Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 27.05.2004., 15.06.2006., 14.09.2006., 12.06.2008., 28.10.2010. un 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.02.2013.)
19. pants. Pašvaldības policija
Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai.
Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
1) likumpārkāpumu profilakse;
2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);
3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;
5) Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā.
Ja pašvaldība neveido savu policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas 1., 3. un 4.punktā minētos pienākumus izpilda Valsts policija.
Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.
Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.
Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.
Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot pašvaldības policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.
Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 27.05.2004., 15.06.2006., 14.09.2006., 12.06.2008., 28.10.2010. un 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 21.02.2013.)
http://likumi.lv/doc.php?id=67957