Nākamā gada valsts budžets veidots ar domu, ka situācija a/s Liepājas metalurgs (LM) var pasliktināties, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
«Gadījumā, ja uzņēmums nestrādās, tas tuvākajos gados var ietekmēt nodokļu iekasēšanu. Jau šogad tas viss atspoguļojas mūsu ekonomikas izaugsmē – mēs jau saņemam nodokļu veidā mazāk, nekā vajadzētu. Protams, situācija ar LM negatīvi varētu ietekmēt valsts ārējā parāda segšanas izmaksas. Faktiski jau LM mēs esam ielikuši budžetā, paredzot tam status qou situāciju. Ja LM ies uz maksātnespēju, situācija var nedaudz pasliktināties,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda ministrs.
Vaicāts, vai nākamā gada budžets veidots ar domu, ka LM saglabājas tāda pati situācija kā šobrīd, Vilks atzīst: «Jā. Principā vairāk tas pat ir vērsts uz to, ja LM nestrādā.»
Tāpat viņš skaidro, ka 2014.gada valsts budžeta veidošanas procesā ministrijām un koalīcijas partneriem ieteikts pašiem meklēt naudas avotus savu tēriņu palielināšanai, kas arī devis pamatu jaunām idejām par nodokļu sloga celšanu. «Ja jau ir tādas ambīcijas, kas iet pāri budžeta rāmjiem, tās jākompensē, bet šim procesam jābūt saprātīgam,» tā Vilks.
BNN jau rakstīja, ka valdība 1.oktobrī, atbalstīja nākamā gada budžeta projektu un finanšu ministrs budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi nodeva Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Valdībā atbalstītajā 2014.gada valsts budžeta likumprojektā teikts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi – 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).
Salīdzinājumā ar šā gada valsts budžeta plānu nākamgad paredzēti par 341,9 miljoniem eiro (240,29 miljoniem latu) lielāki ieņēmumi un par 288,9 miljoniem eiro (203,09 miljoniem latu) lielāki izdevumi.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti 5,007 miljardi eiro (3,519 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,275 miljardi eiro (3,707 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta izdevumi nākamgad salīdzinājumā ar 2013.gada plānu paredzēti par 420,9 miljoniem eiro (295,81 miljonu latu) jeb 8,7% lielāki. Tajā skaitā izdevumu samazinājums 92,6 miljonu eiro (65,08 miljonu latu) apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai palielināti 513,5 miljonu eiro (360,89 miljonu latu) apmērā, tajā skaitā 180,8 miljoni eiro (127,07 miljoni latu) paredzēti transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 16,3 miljoni eiro (11,46 miljoni latu) – procentu izdevumiem, 21,2 miljoni eiro (14,9 miljoni latu) – kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 79,1 miljons eiro (55,59 miljoni latu) – subsīdijām un dotācijām, 127,2 miljoni eiro (89,4 miljoni latu) – kārtējiem izdevumiem.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,206 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un 2,076 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumi nākamgad plānoti par 48 miljoniem eiro (33,73 miljoniem latu) jeb 2,4% lielāki nekā šogad.
Nākamā gada valsts budžetā jaunajām politikas iniciatīvām paredzēts papildu finansējums 243 196 103 eiro (170 918 221 lata) apmērā, no tā valsts pamatbudžetā 242 808 353 eiro (170 645 710 lati) un valsts speciālajā budžetā – 387 750 eiro (272 511 lati).
Latvija nākamgad pievienosies eirozonai, tāpēc 2014.gada budžets ir sagatavots eiro valūtā.