Saskaņā ar žurnālā "Science" publicēto pētījuma rezultātiem, nabadzība negatīvi ietekmē cilvēku kognitīvās spējas, ierobežo viņu apziņu un izveido savdabīgu apburto loku.
Ik dienu cīnoties par izdzīvošanu, tiek iztērēti prāta resursi. Visbiežāk no tā baidās vecāka gadagājuma cilvēki.
Katru gadu Latvijā tiek veidoti, lasīti un apspriesti miljonāru saraksti, ir noteikta un ik pa brīdim nedaudz papildināta minimālā mēnešalga un iedzīvotāja iztikas minimums. Lielākā valsts iedzīvotāju daļa atrodas pa vidu - saņem mazliet vairāk par minimumu, taču nebūt nav miljonāri. Tomēr tas nenozīmē, ka visa šī ienākumu, interešu un visādā citā ziņā raibā kompānija tāpēc vien varētu dēvēties par vidusšķiru - vienalga, vai par noteicošo uzskatītu ekonomisko neatkarību, iedzimtību, izglītības līmeni vai amatu.
Nabadzība samazina prāta spējas
Dzīvojot no rokas mutē, cilvēki nav spējīgi koncentrēties uz citiem dzīves aspektiem - darbā pielietot iegūtās iemaņas, izglītoties, rast nestandarta risinājumus, izeju atšķirīgās dzīves situācijās. Cilvēki bieži vien ir pamanījušies iekulties dažnedažādos parādos, nerodot veidu, kā atrisināt finansiālās grūtības. Tā vietā viņi izvairās pieņemt noteiktus lēmumus vai veic kļūdainu izvēli, pasliktinot stāvokli vēl jo vairāk. Pie šādiem secinājumiem nonāca pētnieki.
Eksperimenta būtība
Četri zinātnieki, kas pārstāv ASV, Lielbritānijas, Kanādas vadošos pētnieciskos centrus, īstenoja divu eksperimentu sēriju, kuru laikā testēja dalībnieku kognitīvo funkciju. Pirmā eksperimentu sērijas laikā tika pieņemts lēmums testēt iesaistīto dalībnieku prāta spējas, ņemot vērā loģisko domāšanu un dažādos atmiņas veidus.
Testā ņēma dalību personas ar salīdzinoši stabilu finansiālo stāvokli un tie, kam nebija pastāvīgi ienākumu avoti - viņu finansiālais stāvoklis piespieda domāt par naudas līdzekļiem.
Atklāja, ka personām no otrās grupas kognitīvās spējas strauji pasliktinājās. Rādītāji pazeminājās vēl vairāk, ja eksperimenta veicējiem lika domāt par viņu finansiālo stāvokli. Pirmajā grupā nekas tamlīdzīgs netika novērots. Personai, kam prāts bija aizņemts ar trauksmainām domām par rēķinu apmaksāšanu, IQ līmenis kritās par trīspadsmit procentiem. To var salīdzināt ar situāciju, kad ir pavadīta bezmiega nakts.
Reakcija uz nabadzības draudiem
Otrajā eksperimentu sērijā kā dalībniekus izvēlējās fermerus. Pētnieki norāda, ka prāta spējas fermeriem strauji pasliktinājās periodā, kad izaudzētā raža vēl nebija pārdota, salīdzinājumā ar periodu, kad pārdošana nokārtojās. Pētījuma autori skaidro, ka nabadzības draudi nav vienīgais faktors, kas ietekmē prāta spējas. Kā piemēru var minēt stresa faktoru.
Praktiskā vērtība eksperimentam
Balstoties uz veikto pētījumu, sociālajam dienestam, kas iestājas par trūkumcietējiem, savā darbā ir jāņem vērā nabadzīgo personu pasliktinātās prāta spējas. Aizpildāmās pieteikumu formas ir nepieciešams vienkāršot, lai cilvēks varētu saņemt sociālo palīdzību, varētu pieteikties apmācības programmai.