Ieviešot Latvijas ostām tiešos maksājumus valsts budžetā no ostu ieņēmumiem, likumdošanā noteiktās ostu funkcijas būtu jāapmaksā no valsts budžeta, secinājusi Satiksmes ministrija (SM), izvērtējot Latvijas un Igaunijas ostu pārvalžu darbību un to finansēšanas modeļus.
Dienas Bizness jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija ierosina aplikt ar 20% maksājumu valsts budžetā lielo ostu maksas, kas kopumā pērn veidoja 48,49 milj. Ls, līdz ar ko budžets varētu iegūt 9,7 milj. Ls, ko Ekonomikas ministrija iesaka novirzīt autoceļu uzturēšanai.
Latvijas un Igaunijas ostām ir būtiski atšķirīgs finansēšanas modelis, norāda SM. Igaunijā valsts ne tikai nodrošina ostu funkcijas no budžeta līdzekļiem, bet ostas arī saņem valsts budžeta dotāciju. Savukārt Latvijas ostu pārvaldes likumā par ostām noteikto funkciju izpildi apmaksā no saviem līdzekļiem.
Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārvalžu kopējās izmaksas navigācijas līdzekļiem, kapteiņdienestam, vides aizsardzībai, ziemas navigācijai, ostas policijai un tamlīdzīgu funkciju veikšanai, kā arī ostu padziļināšanas darbiem 2012. gadā bijušas 24,8 milj. Ls. Turpretī Igaunijā šīs funkcijas nodrošina Igaunijas Jūras administrācija un Igaunijas Robežsardze, kuras tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt 2011. un 2012. gadā Igaunijas osta AS Tallina Sadam no valsts budžeta saņēmusi kopējo dotāciju 12,65 milj. Ls apmērā.
Tādēļ Satiksmes ministrija iebilst pret atsevišķu, jaunu maksājumu ieviešanu ostām, nepārskatot to kopējo finansēšanas modeli, un norāda, ka papildus maksājumi apdraudēs likumdošanā noteikto funkciju kvalitatīvu izpildi un ostu konkurētspēju, tostarp samazinot investīcijām atvēlēto līdzekļu apjomu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pieļauj, ka, ieviešot ostu nodevu un valstij apmaksājot ostu funkciju izpildi, ietekme uz valsts budžetu varētu būt pat negatīva. Viņš aicina nepieņemt sasteigtus lēmumus, kuru rezultātā samazināsies kravu apgrozījums ne tikai ostās, bet arī Latvijas dzelzceļam.