Pēc Statistikas departamenta datiem Igaunijā 232 tūkstoši cilvēku, t.i., katrs sestais dzīvo nabadzībā, bet katrs vienpadsmitais ir nabags.
Vietām situācija ir īpaši nomācoša. Tā laikraksts „Столица” apmeklēja Rakveri un uzzināja, ka bērni, kuri dzenas pēc maizes gabalu, tur nav izdomājums.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas prese dalījās ar atbaidošu statistiku – katrs vienpadsmitais Igaunijas iedzīvotājs ir spiests pārtikai tērēt tikai vienu eiro dienā. Šādu ainu var sastapt varbūt tikai Āfrikas valstī Ugandā. Daudzos Igaunijas reģionos cilvēki izdzīvo tikai, pateicoties tādām organizācijām kā Produktu banka.
Rakverē katru nedēļu pēc savas uztura devas uz vietējo Toidupank pārstāvniecību atnāk ap 50 trūkumcietēju ģimenes ar bērniem un simti cilvēku, kuri vienkārši nespēj izdzīvot ar niecīgo pensiju vai invaliditātes pabalstu. No šī gada janvāra līdz jūlijam Toidupank izdalīja vairāk nekā 40 tūkstošus produktu paku. Skaitlis ir šausmīgs, ņemot vērā to, ka visu pilsētas iedzīvotāju skaits sastāda teju 16 tūkstošus cilvēku, - ziņo newsland.com.
„Šādas problēmas pastāvēja vienmēr, bet pēdējo piecu gadu laikā nākas īpaši grūti”, - saka Rakveres Produktu bankas vadītāja P.K. Kukemilka, kura sociālajā sfērā strādā jau gandrīz 20 gadus. – Mēs izdalām vietējai sociālajai nodaļai talonus, kurus pēc tam izdala trūcīgākajiem – prioritāri ģimenēm ar bērniem. Pēc tam ģimene sazinās ar mums, mēs pierakstām uzvārdu, sagatavojam pārtikas grozus, trešdienās izdalām tos rindas kārtībā, un nepieciešamības gadījumā liekam uzskaitē Igaunijas ģimeni – tad viņiem atkal nebūs jāiet pēc taloniem uz sociālo dienestu. Kad pārtika ģimenēm ar bērniem ir izdalīta, mēs sākam izdalīt pārtiku otrajai rindai bez taloniem – te ir gan jauni cilvēki, gan sirmgalvji. Viņi stāv malā un gaida, kas paliks pāri. Parasti mēs viņiem izdalām rupjmaizi un baltmaizi. Ja ir iespēja, tad vēl kaut ko – tas atkarīgs no tā, kādi produkti palikuši, jo produktu paka katru dienu ir dažāda”, - stāsta Pille.
Viss dzirdētais korespondentiem radīja šoku – tik maza pilsēta, bet slīgst šāda mēroga problēmās. Mēs nosūtījām pieprasījumu Rakveres mēram Tomasam Varekam ar mērķi uzzināt, kā vietējā vara risinās samilzušās sociālās problēmas – atbildi nesaņēmām. Mums neatbildēja arī viņa partijas biedrs vicemērs Allars Arons, kā arī pilsētas sociālā nodaļa.