Kavēšanās ar budžeta pieņemšanu var bremzēt valsts ekonomisko attīstību, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Ministru kabinetam Saeimā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts ir jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Pēc diskusijām Saeimā gadskārtējais valsts budžeta likums tiek apstiprināts un izsludināts tā, lai jau nākamā gada pirmajā darba dienā valsts budžeta iestādes varētu sākt budžetā ieplānoto politiku realizāciju, ziņo "Nozare.lv".
Kavēšanās ar budžeta pieņemšanu var bremzēt valsts ekonomisko attīstību, tāpēc valsts budžeta savlaicīgai apstiprināšanai ir liela nozīme.
"Savlaicīgai budžeta pieņemšanai ir būtiska nozīme valsts attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā, un kavēšanās var bremzēt valsts ekonomisko attīstību. Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka budžeta apstiprināšanu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras, piešķirot valstij attiecīgu kredītreitingu, jo galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses," uzsver Vilks.
Normatīvais regulējums paredz risinājumu situācijai, ja ārkārtas iemeslu dēļ gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam. Ja tā notiek, tad finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka tiek turpināta iepriekšējā gadā sākto pasākumu finansēšana, lai nodrošinātu jau sākto procesu nepārtrauktību.
Taču netiek finansēti jauni pasākumi un projekti. Tas nozīmē, ka valsts attīstība un iecerētas jaunās politikas netiek īstenotas. Tiek turpināta uzņemto starptautisko saistību izpilde un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošana. Tāpat noteikts, ka izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējam gadam plānotajiem izdevumiem.
Neapstiprinot jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu, netiek apstiprināta arī budžetu pavadošo likumprojektu pakete, kas satur visas iecerētās izmaiņas un jauninājumus politikā, piemēram, minimālās algas apmēra pieaugums, nodokļa likmes izmaiņas, kas parasti stājas spēkā gada pirmajā dienā, skaidro ministrs.
Tāpat šādā gadījumā problemātiska ir tādu pasākumu finansēšana, kuriem nākamajā gadā nepieciešami būtiski lielāki līdzekļi, salīdzinot ar šo gadu, piemēram, nodrošinot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus un Latvijas 2015.gada prezidentūras Eiropas Savienības Padomē organizēšanu.
Vienlaikus būtu jānodrošina papildu darbs pie pagaidu budžeta sagatavošanas un administratīvais darbs pie skaitlisko datu pārgrāmatošanas no pagaidu budžeta uz jauno budžetu, kas prasītu ļoti lielu cilvēku, laika un finanšu resursu patēriņu.
Apstiprinot pagaidu budžetu, neatrisināta paliktu virkne jautājumu attiecībā uz pašvaldību budžetu stabilitāti, tostarp netiktu ieviesti iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu kompensējošie pasākumi. Tādējādi pašvaldības nespētu pilnvērtīgi nodrošināt savas funkcijas nākamajā gadā paredzētajā apjomā.
Latvijā pagaidu budžets līdz šim ir ticis apstiprināts divas reizes - 1999. un 2003.gadam, kad Saeima bija izteikusi neuzticību valdībai. Savukārt pārējos, tostarp Saeimas vēlēšanu gados, budžets ir pieņemts savlaicīgi un stājies spēkā 1. janvārī.
Finanšu ministrija atgādina, ka atbilstoši likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam, kā arī likumprojekta par valsts budžetu 2014.gadam sagatavošanas grafikam valsts budžeta likumprojektu paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 27.septembrī.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka tuvojoties budžeta apspriešanai Ministru kabinetā, izraisījās nesaskaņas starp valdību veidojošajām partijām - Reformu partiju (RP) un "Vienotību". RP aicināja saglabāt likumā noteikto, ka IIN tiek samazināts par diviem procentpunktiem no 2014.gada 1.janvāra.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka Saeimas savulaik pieņemtais lēmums par IIN likmes mazināšanu ir bijusi kļūda. Tieši tāpēc Finanšu ministrija sagatavojusi jaunus priekšlikumus par nodokļu politiku, lai situāciju koriģētu.