Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gada sākumā veica pārbaudi Stradiņa slimnīcā un konstatējis vien nebūtiskus ugunsdrošības pārkāpumus, no tā secināms, ka ugunsdrošības noteikumu neievērošana kopumā tik nozīmīgā objektā kā klīniskā universitātes slimnīca nav bijusi cēlonis ugunsnelaimei, kas notika aizvadītās nedēļas piektdienā.
Policija gan kā vienu no versijām nelaimei ir izvirzījusi ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, kas tiklab var būt kāda viena cilvēka nolaidība, bet var būt ari sistēmiska problēma.
Ugunsdzēsības dienests februārī veiktajā pārbaudē secinājis, ka 32. korpusā, kur notika sprādzieni un izcēlās ugunsgrēks, atbilstoši noteikumiem nav aizblīvētas vietas, kur ugunsgrēka gadījumā varētu cauri izplūst dūmi, piedūmojot citas slimnīcas telpas.
Tomēr šāds pārkāpums nevarētu būt ugunsgrēka iemesls. Pārkāpumi slimnīcā nebija tik nopietni, lai ugunsdzēsēji lūgtu kādu korpusu slēgt, atzīst VUGD speciāliste Inga Vetere. Pārbaudes laikā problēmas ar skābekļa balonu uzglabāšanu neesot konstatētas, taču šie skābekļa baloni jāuzglabā speciālās vietās, ne – pagrabā. Arī firmas, kas piegādā slimnīcām skābekli balonos, pārstāvis izteicies, ka pagrabā esot bijuši arī tādi baloni, kuriem tur nebija jābūt. To, kurš ir atbildīgs par balonu atrašanos īstajā vai neīstajā vietā, noskaidros izmeklēšana. Neatkarīgajai zināms, ka pēdējā laikā slimnīcā, īstenojot taupības režīmu, veikti dažādi pārkārtojumi. Iespējams, tāpēc skābekļa baloni uzglabāti nevis atsevišķā speciāli aprīkotā telpā, bet slimnīcas pagrabā, virs kura ir vairākas telpas, pat reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa. Ēkas pagrabā ugunsdzēsēji atrada 66 skābekļa balonus, 23 bija eksplodējuši.
LNT raidījumam 900 sekundes iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pieļāva, ka visticamākais ugunsgrēka izcelšanās iemesls varētu būt cilvēciskais faktors, proti, pagraba telpas ir no dzelzsbetona (tātad tur teorētiski nav tādu materiālu, kas sekmētu degšanu, tomēr tas nekādā veidā neietekmē skābekļa balonu sprāgšanu vai nesprāgšanu). Uzreiz pēc ugunsgrēka izskanēja versija, ka, iespējams, kāds darbinieks darbojies ap skābekļa baloniem un tāpēc tie sprāguši, nonākot saskarē ar kādu ķīmisku vielu. Par ugunsgrēka iemesliem spriest nevēlas arī slimnīcas vadītāja Rūta Valtere. Viņa arī nekomentē, vai ugunsnelaimē varētu būt vainojams kāds no darbiniekiem.
VUGD veiks ārkārtas ugunsdrošības pārbaudes vairākās slimnīcās izlases kārtībā. Visas slimnīcas dienests nepārbaudīs, jo pavasarī jau veikta apjomīga pārbaude. Tajā konstatēti vairāki pārkāpumi – 15 slimnīcās nebija veikti elektroinstalācijas pretestības mērījumi, piecās slimnīcās nedarbojās stacionārā ugunsdzēsības sistēma, četrās slimnīcās nebija apmācīta darbinieka par ugunsdrošību, vēl četrās – nebija civilās aizsardzības plāna un citi pārkāpumi. Ugunsdzēsēji slimnīcās pārbaudes veic reizi gadā, bet pārējā laikā par to jārūpējas atbildīgajam darbiniekam par ugunsdrošību, un tāds Stradiņa slimnīcā ir, to Neatkarīgajai apliecināja slimnīcas pārstāvji. Par skābekļa balonu piegādi slimnīcai ir noslēgti vairāki līgumi – tas ir ārpakalpojums, tāpēc veselības ministre Ingrīda Circene uzskata, ka, pirms meklēt vainīgo slimnīcas pārvaldē, jānoskaidro, kas par ko ir bijis atbildīgs.