Parādu krīzes skartajai Grieķijai nepieciešams pielikt pūles, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un izpildītu solītās strukturālās reformas, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Iestāde arī norādījusi, ka nākamo divu gadu laikā Grieķijas starptautiskajai palīdzībai varētu būt nepieciešami vēl papildus 10,9 miljardi eiro, vēsta BBC. Savukārt, lai atjaunotos izaugsme valsts ekonomikā un rastos jaunas darbavietas, Atēnām nepieciešams rīkoties bez kavēšanās.
«Grieķijas ekonomika uzsākusi līdzsvara meklēšanu. Tomēr tas notiek, tai samazinoties, nevis ieviešot produktivitāti veicinošas reformas,» norādīja SVF pārstāvji. Lai gan Grieķijas ekonomikā recesija plosās jau sesto gadu pēc kārtas, un valsts tautsaimniecība kopš 2007. gada samazinājusies par 25%, SVF atzīst, ka Atēnām izdevies stabilizēt ekonomiku un drīzumā gaidāma atveseļošanās uzsākšana.
Kopumā sagaidāms, ka Grieķijas valsts parāds 2013. gadā sasniegs 176% no IKP, taču 2020. gadā tas būs samazinājies līdz 124% no IKP. Grieķijas starptautiskajiem aizdevējiem, kaut kad nākamgad, nāksies lemt par papildu pasākumiem, lai finansētu parādu mākto valsti. Lielākie Grieķijas riski saistīti ar valsts parāda ilgtspēju, norādījis SVF.
Iestādes asā kritika sekojusi tikai dienu pēc tam, kad SVF izlēma apstiprināt nākamā aizdevuma maksājuma piešķiršanu ekonomisko problēmu nomocītajai Grieķijai. Pirms maksājuma piešķiršanas SVF veicis Grieķijas ekonomikas izvērtēšanu.
SVF Grieķijai piešķirs 1,72 miljardu eiro lielu aizdevuma daļu. Aizvadītajā nedēļā Atēnas pieņēma nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kuras starptautiskie aizdevēji pieprasīja pirms nākamās finanšu palīdzības kārtas piešķiršanas.