Smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska advokāti lūdz valdību otrdien atlikt lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, portālu "Delfi" informēja apsūdzētā pārstāvji.
"Šodien mūsu advokāti Ministru kabineta dienas kārtībā konstatēja jautājumu par Denisa Čalovska izdošanu uz ASV, šis jautājums dienas kārtībā tika iekļauts vakar vakarā. Pašlaik Satversmes tiesa vēl nav lēmusi, vai ierosinās lietu par Čalovska izdošanu, līdz ar to MK ir jārespektē Satversmes tiesas kompetence un ir jāatturas izlemt jautājums par Denisa Čalovska izdošanu uz ASV. Pretēja rīcība būtu jāuzskata par jaukšanos tiesas darbā," teikts paziņojumā medijiem.
Jau ziņots, ka valdībā otrdien tiks skatīts jautājumu par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV, tomēr koalīcijai joprojām nav vienotas nostājas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka rīt valdības sēdes darba kārtībā ir šis jautājums, tomēr par savu nostāju valdības pārstāvji varēs informēt pēc sēdes, kad būs uzklausījuši visus juridiskos argumentus.
Viens no apsūdzētā advokātiem Saulvedis Vārpiņš iepriekš atzinis, ka Čalovskis datorvīrusu "Gozi" nav izstrādājis, bet gan piedalījies tā uzlabošanā.
Advokāts Latvijas radio stāstīja, ka vīrusu, kurš inficēja aptuveni miljons datoru, ļaujot piekļūt banku kontiem, izveidojis cits apsūdzētais - Ņikita Kuzmins, bet Čalovskis vīrusā "kaut ko pielabojis". Vārpiņš uzvēra, ka Čalovskis "tajā ķēdītē stāv ļoti tālu no īstajiem izlaupītājiem (..), viņš ir nomainījis mašīnai riteņus." Arī ielaušanos NASA datoros Čalovskis nav veicis, sacīja advokāts. Kuzmins, kurš pēc ASV domām esot galvenais aizdomās turamais, esot tikai izīrējis vīrusu, bet naudu zaguši citi, radio skaidroja advokāts.
Kuzmins, kurš aizturēts Ņujorkā, sadarbojoties ar ASV tiesību sargājošajām instancēm, sniedzot liecības ASV, lai samazinātu iespējamo sodu, radio stāstīja Vārpiņš. Tas mazina iespējas Čalovskim sadarboties ar ASV izmeklētājiem, jo viņš nevar iedot jaunu informāciju skaidroja Vārpiņš.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa iepriekš nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam.
Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.
Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.
Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.