Politiskā un ekonomiskā neskaidrība turpina pastiprināt sociālo nestabilitāti Grieķijā, kurai, neraugoties uz Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda programmu, ir grūtības atrisināt savu parādu krīzi, kas varētu beigties ar valsts aiziešanu no eirozonas.
Londonas finanšu analītiķu kompānijas Captial Economics eksperts Bens Maijs atzinis, ka gadījumā, ja eirozonas kreditori nevēlēsies spert soļus, kas atvieglos Grieķijas parādu slogu, tas varētu novest pie valsts sabrukuma un izstāšanās no eirozonas.
Grieķija varētu saskarties ar ievērojamu deflāciju, kas iekšzemes kopproduktu samazinātu vairāk, nekā to prognozējuši Atēnu aizdevēji, kas varētu novest pie valsts parāda un IKP attiecības palielināšanās. «Nav gan skaidrs, vai politiskā nestabilitāte varētu apdraudēt Grieķijas glābšanas plānu jau īstermiņā, tomēr, valsts ekonomiskās atveseļošanas programmas īstenošanai ir zema iespēja,» B. Maija sacīto citē ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Saskaņā ar Grieķijas valsts statistikas biroja (ELSTAT) aplēsēm, šā gada pirmajā ceturksnī bezdarbnieku skaits palielinājies līdz 1,4 miljoniem cilvēku, sasniedzot 26% no darbspējīgiem valsts iedzīvotājiem. Pirms četriem gadiem – 2009. gadā, kad sākās Grieķijas parādu krīze, bezdarbnieku īpatsvars veidoja 9,4%.
Tikmēr ASV aicinājušas Grieķiju ievērot stingrās ekonomikas reformas, lai izvairītos no finanšu krīzes padziļinājuma. ASV Valsts kases sekretārs Džeks Levs vizītē Grieķijā norādījis, ka saprot Grieķijas smagos lēmumus un ziedošanos pēdējo gadu garumā, bet priekšā stāvošais ceļš vēl joprojām ir sarežģīts un izaugsmes veicināšanai nepieciešams konsekventi ievērot uzsāktās reformas.
Dž. Levs Grieķiju apmeklēja pēc tikšanās ar G20 valstu finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem, kurā tika runāts par globālās ekonomikas atveseļošanās veicināšanu, vēsta Reuters.