Ārvalstu prese: Krīze nav tikai ekonomiska rakstura problēma

foto: polit.ru
foto: polit.ru

Ko par pieminēšanas vērtiem faktiem aizvadītajā nedēļā uzskatījusi ārvalstu prese? Protams, viens no tādiem bija Krievijas opozīcijas pārstāvja Alekseja Navaļnija tiesas process.

Francijā asus vadus netaupa Eiropas Savienības reakcijai un kopienas mugurkaulam, bet uzreiz arī iesaka, kā kompensēt tā trūkumu. Tikmēr ekonomiskās krīzes kontekstā par nostāju runā arī Vācijā, savukārt Nīderlandē politiķus aicina saņemties un izlasīt kādu sarežģītu filozofijas grāmatu. Tā palīdzēšot risināt eirokrīzi.

Tāpat kā pie mums, arī citviet Eiropā ievērību izpelnījās Krievijas tiesas lēmums vienam no opozīcijas līderiem Aleksejam Navaļnijam piespriest piecu gadu cietumsodu par krāpšanu un valsts līdzekļu piesavināšanos. Kaut gan pārsteidzošā kārtā jaunā nākamajā dienā viņam mainīja drošības līdzekli no apcietinājuma uz parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu, izraisot jaunas diskusijas par notiekošo.

Britu laikraksts „The Times” viedokļu slejā tiesas lēmumu nosodīja kā „drūmu paredzamību”, to saistot ar prezidenta Vladimira Putina politiskajām interesēm. Izdevums norādīja, ka Eiropas Savienība, protams, var nosodīt varas iestāžu attieksmi pret Navaļniju, tāpat kā tā darījusi iepriekš attiecībā uz meiteņu pankroka grupu „Pussy Riot” vai bijušo oligarhu Mihailu Hodorkovski. Tomēr demokrātiskajām izmaiņām Krievijā ir jārodas pašā valstī, un to pamatā jābūt opozīcijai, kas ir aktīva ne tikai Maskavā.

Franču „Le Monde” tostarp netaupa asus vārdus Eiropas Savienībai, tās reakciju dēvējot par tik „biklu”, ka rodas riebums. Laikraksts norāda, ka Kremlis bieži darbojas pretēji kopienas interesēm. Lai Brisele kompensētu savu nespēju izdarīt spiedienu, Francijas izdevums tai iesaka izveidot „Navaļnija sarakstu”, balstoties uz kuru Eiropas Savienība ieviestu sankcijas pret visiem ar lietu saistītajiem Krievijas ierēdņiem.

Tikmēr žurnālists Nīderlandes laikrakstā „Trouw” uzskata, - lai izprastu eirozonas krīzi, ikvienam politiķim ir jāizlasa filozofa Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa darbs „Gara fenomenoloģija”. Kaut gan pirms divsimt gadiem sarakstītā slavenā filozofa grāmata ir sarežģīta lasāmviela, līderiem tā būtu noderīga. Hēgelis rakstīja, ka labklājība nav atbilde uz visu, un pilsoņiem ļoti svarīga ir arī demokrātija. Balstoties uz grāmatu „Gara fenomenoloģija”, politiķi vienmēr cietīs neveiksmi, ja turpinās domāt, ka krīze ir tikai ekonomiska rakstura problēma.

Bet žurnālists Vācijas izdevumā „Die Welt” pauž uzskatu, ka attiecībā uz Grieķijas ekonomisko situāciju Eiropai jāpaliek nelokāmai. Laikā, kad atkal tiek runāts par parādu norakstīšanu, laikraksts uzsver, ka turpmākie aizdevuma maksājumi jāpiešķir tikai tad, ja Atēnas spēj uzlabot valsts ekonomisko efektivitāti.


Написать комментарий