Latvijā par komiksu kultūru ir grūti runāt, jo tos lasa ļoti maza auditorija un daudzi pat nespēj iedomāties, ka komiksi var būt paredzēti arī pieaugušiem cilvēkiem, intervijā Latvijas Radio saka vienīgā Latvijā izdotā komiksu žurnāla „Kuš!” redaktore Sanita Muižniece.
„Kuš!” tiek izdots jau sešus gadus, un nelielais kabatas formāta izdevums apvieno oriģinālus rakstus, kas izvērsti komiksa formā. Muižniece norāda, ka „Kuš!” vairāk lasa un pazīst ārzemēs nekā Latvijā.
„Latvijā par komiksiem ir ļoti grūti runāt, jo nevar runāt par piecām grāmatām, no kurām trīs ir tulkotas,” saka Muižniece. Tāpat Latvijā ir pieņemts domāt, ka komiksi pieaugušajiem ir „jāliek melnos maisiņos un tur ir tāds un tāds saturs – tikai no 18 gadiem”... Latvijā vēl cilvēkiem grūti pierast pie domas, ka komiksu lasa arī pieaugušie un tas nav Donalds Daks.
„Latvijā nav izveidojusies šāda tradīcija (..) Kaut kāda tradīcija pavīdēja 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā, bet tas arī bija vairāk bērniem domāts,” atzīst Muižniece.
Tomēr komiksi var būt arī par ļoti nopietniem tematiem. „Komiksā pats būtiskākais ir tas, ka tajā ir stāsts un vismaz divi attēli. Tas ir pamatu pamats. Bet viss pārējais ir ļoti, ļoti brīvi (..) Tās var būt pārdomas par dzīvi bez nekādiem satraukuma punktiem un teksts var būt gan runas burbuļos, gan vispār nebūt. Svarīgais ir attēli un to var papildināt teksti,” klāsta Muižniece.
Tāpēc komiksu temati ir dažādi. Piemēram, pēdējā žurnāla numura uzmanība ir pievērsta biogrāfiskajiem komiksiem. Tomēr kopumā stāsti var būt gan par vēsturi, gan mūsdienām, kā arī piedzīvojumiem un ikdienu.
„Kuš!” piesaista gan Latvijas ārvalstu māksliniekus, kuri paši izaudzina savus stāstus no idejas līdz gala darbam, bet pēc tam tiek arī pamanīti citviet. Šogad žurnāla komandai uzticēts veidot izstādi Grācā, Austrijā, bet tikmēr krāsainie kabatas formāta žurnāli atrodami gan Austrālijā, gan Amerikā, gan citur Eiropā.