M.V. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes filoloģijas fakultātē jau piecus gadus veiksmīgi funkcionē Baltistikas centrs, pateicoties tam, studentiem ir iespēja studēt latviešu un lietuviešu valodas. Portāla Gorod.lv korespondente tikās ar universitātes studenti Gaļinu Jakimovu, kura padziļināti studē latviešu valodu.
Gaļina, pastāsti nedaudz par sevi.
Es atbraucu uz Maskavu no Čeļabinskas apgabala, man bija 17 gadi. Tagad man ir 22 gadi, un es studēju MVU filoloģijas fakultātē. Sākotnēji es iestājos Maskavas fizikas un tehniskajā institūtā un divus gadus studēju fiziku. Ar laiku sapratu, ka literatūra man ir daudz tuvāka nekā nanotehnoloģiju problēmas, tāpēc mainīju savu specialitāti. Latviešu valodu studēju jau trīs gadus.
Kāpēc Tu nolēmi studēt tieši latviešu valodu?
Pirmajā kursā bija nepieciešams studentiem dalīties grupās pēc studējošajām valodām. Varēja izvēlēties angļu un latviešu valodas, lietuviešu valodu kā alternatīvu mums nepiedāvāja, jo grupa bija noformējusies. Angļu valodu es negribēju izvēlēties, jo šo valodu es jau pārzināju. Mācīties jaunu valodu ir daudz interesantāk. Es izvēlējos latviešu valodu, jo Latvijai un Krievijai ir kopīga attīstības vēsture, mani ieinteresēja latviešu folklora un tradīcijas (Krievijas kultūra bija „izdedzināta” gan Baznīcas laikā, gan PSRS laikā). Krievijā ir tikai divi centri, kur var studēt latviešu valodu, tāpēc speciālisti vienmēr ir pieprasīti, jo tādu ir maz. Lietuviešu valodai ir mazāk priekšrocību, jo to studē lielāks daudzums studentu un atrast darbu ar lietuviešu valodas zināšanām ir daudz sarežģītāk.
Kādas perspektīvas saistībā ar latviešu valodu Tu redzi?
Es minēju par literatūras pasniegšanu skolās. Tas ir mans primārais uzdevums, jo Krievijā ar to ir problemātiski, tāpēc darbības pamatnozare ir saistīta ar dzimto valsti. Ar latviešu valodu mani saista zinātniskās intereses. Pirmkārt, ir saglabājušās tradīcijas, man gribētos pētīt latviešu ornamentu saistību ar krievu. Par latviešu ornamentiem es zinu, pats slāvu – baltu jautājums par kultūras saistību ir neatrisināts. Es pētu sanskritu, tāpēc gribētos veikt mazu pētījumu par vārdu kopību abās valodās. Ir zināms, ka Nikolajs Rerihs uzskatīja, ka latviešu valoda ir vistuvākā sanskritam. Rerihs un Latvija ir laba tēma, man tā ir ļoti interesanta. Manas intereses ir specifiskas. Es jau uzstājos ar ziņojumu par vecticībniekiem Latvijā, par latviešu dalību Otrajā pasaules karā.
Ja radīsies iespēja sadarboties ar Latviju arī citos jautājumos – izskatīšu arī šādus variantus. Godīgi, man ļoti gribētos, lai Latvija vērstos pie Krievijas. Uzskatu, ka Eiropa un to tautu kultūras ir mazāk saistītas ar Latviju salīdzinājumā ar slāvu kultūru. Tāpēc es esmu par divu valstu sadraudzību, ja es varēšu piedalīties sadraudzības attīstības procesā, tad būšu ļoti pateicīga par piedāvāto iespēju.
Cik mums ir zināms Baltistikas centrs sadarbojas ar DU, ko Tu vari pastāstīt par to?
Baltistikas centrs bija dibināts 2008.gadā 10.novembrī, sākotnēji tas attīstījās pateicoties Lietuvas atbalstam, vēlāk attīstījās sadraudzība arī ar Latviju. Sakarā ar to, katru semestri pie mums brauc pasniedzēji no DU, tāpēc valodu pasniedz latvieši. Baltistikas centrā regulāri viesojas lektori, pasniedzot šauri specializētās tēmas. Piemēram, pie mums viesojās Gatis Ozoliņš, pasniedzot latviešu folkloras kursu, Maija Burima (diemžēl viņas lekcijas neapmeklēju), Līga Reitere (stāstīja par Ventspils dialektu), Baina Šuvcāne pasniedza lekciju par līviem. Baltistikas centrā tiek novadītas Latvijas un Lietuvas dienas, organizē latviešu mākslinieku izstādes, kur viesojas Latvijas vēstniecības pārstāvji.
Gaļina, pastāsti kāds bija tavs brauciens uz mūsu universitāti?
Valodas kursi Daugavpilī – tas ir liels stāsts. Man viss ļoti patika. Attieksme pret mums, rūpes, vēlme parādīt visu Latviju, lai mēs izjustu tās garu - to ir grūti nenovērtēt. Programma bija interesanta – lekcijas, semināri, ekskursijas. Mani izbrīnīja tas, ka pasniedzēji attiecās pret mums kā pret kolēģiem. Krievijā tāda nav, pie mums ir stingra diferenciācija starp pasniedzēju un studentu. Tāpēc pirmo laiku DU pasniedzēji prasīja, lai mēs ar tiem esam atvērtāki.
Mani pārsteidza tas, ka Daugavpilī gandrīz visi runā krievu valodā, tāpēc mums zuda motivācija runāt latviešu valodā, kaut gan mūsu braukšanas mērķis bija tieši šis. Kad mēs bijām citās valsts pilsētās valodas zināšanas lietderīgi noderēja.
Šis brauciens ne tikai izmainīja manu priekšstatu par Latviju, bet arī noformēja to Domāju, ka viena brauciena nav pietiekami, lai izprastu Latviju, man patika tās daba, klusums un iedzīvotāju vēlme saglabāt dabas bagātības. Daba, kultūra, nacionālais ēdiens – Krievijā tas arī ir, taču tas netiek aizsargāts kā Latvijā. Situācija ar valodu ir kritiskā stāvoklī. Latviešu dziesmas ir ļoti populāras.
Interesanti, zināji Tu kaut ko par mūsu valsti un kultūru līdz šim kā sāki studēt valodu?
Godīgi sakot nekāda sakara ar Latviju man nav bijis. Par valsti zināju tikai standarta informāciju. Dienā, kad vajadzēja izvēlēties valodu pie mums nāca pasniedzēja un pastāstīja par Latvijas kultūru, ieslēdza paklausīties dažas tautasdziesmas, pastāstīja par perspektīvām. Tā es arī iepazinos ar Latviju. Es esmu muzikāls cilvēks, it sevišķi man patika tautasdziesma „Tumša nakte”. Par stereotipiem es uzzināju vēlāk, piemēram, latvieši neciena krievus, tāpēc bija nedaudz bail braukt stažēties šeit. Varbūt saspīlētas attiecības bija 90-jos gados pagājušajā gadsimtā, bet tagad, manuprāt, situācija krasi manījusies.
Gribētos uzzināt sīkāk par latviešu valodas apmācības procesu. Pastāsti, Gaļina, kas Tev liekas sevišķi smags latviešu valodas studēšanas laikā?
Sākuma bija sarežģīti pierast, ka uzsvars un garās zilbes nav saistītas. Krievu valodā uz garāko zilbi liekams uzsvars. Atceros, mēs sēdējām pirmajā nodarbībā un apgalvojām, ka pasniedzējs vārdā „baznīca” liek uzsvaru uz burtu „ī”. Mēs tieši tā to dzirdējām. Šaurais un platais „e” to mēs joprojām neprotam izteikt. Gramatikas studēšanas laikā bija grūti izvairīties no priekšstata, ka krievu un latviešu valodas ir līdzīgas. Protams, krievu valodas zināšanas latviešu valodas studēšanā palīdz, jo ir daudzi aizguvumi no krievu valodas.
Pastāsti, vai vēlies ciemoties pie mums vēlreiz?
Protams, atbraukt vēlreiz man ļoti gribētos. Domāju, ka tāda iespēja man vēl būs: ja ne mācību laikā, tad kā tūrists viesošos Latvijā noteikti.