Dodot iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājobligācijas, Valsts kase un Finanšu ministrija sākotnēji plāno piesaistīt "dažus desmitus miljonu" latu, bet pakāpeniski šādā veidā piesaistīto līdzekļu apjomu varētu pieaudzēt līdz aptuveni 150 miljoniem latu.
To trešdien preses konferencē, iepazīstinot medijus ar ieceri jau tuvākajā laikā sākt iedzīvotājiem pārdot krājobligācijas, kuras sākotnēji varēs iegādāties interneta vietnē "krajobligacijas.lv", kas izveidota sadarbībā ar Latvijas Centrālo depozitāriju, sacīja Valsts Kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Minimālā krājobligāciju iegādes summa būs 30 lati, bet maksimālā summa, par kuru vienā reizē varēs iegādāties krājobligācijas, būs 49 000 latu, stāsta finanšu ministrs Andris Vilks (V).
No nākamā gada krājobligācijas, kuru dzēšanas termiņš būs seši vai divpadsmit mēneši, kā arī pieci vai desmit gadi, plānots piedāvāt arī "Latvijas Pasta" un banku filiālēs.
Ministrs atgādina, ka par krājobligāciju izlaišanu, lai dotu arī iedzīvotājiem iespēju nepastarpināti iegādāties valsts vērtspapīrus, tiek runāts jau desmit gadus. Latvijas kaimiņvalsts Lietuva krājobligācijas ieviesusi dižķibeles laikā 2009. gadā un tās pieredze liecina, ka iedzīvotāju interese par šādu iespēju ir ļoti liela.
"Jebkurā valstī valsts obligācijas ir drošākais ieguldījumu veids," uzsver Vilks.
Savukārt Āboliņš stāsta, ka krājobligāciju emisijā iegūtos līdzekļus plānots izmantot, lai refinansētu valsts parādu un atgādina, ka nākamgad Latvijai Eiropas Komisijai jāatmaksā aptuveni miljards latu. Tāpat no iedzīvotājiem piesaistītie līdzekļi varētu tikt likti lietā, sedzot valsts budžeta deficītu. Tomēr ar krājobligāciju palīdzību piesaistītie finanšu resursi nebūs galvenais avots nedz valsts parāda refinansēšanai, nedz valsts budžeta deficīta segšanai.
Krājobligāciju ienesīguma likmes būs fiksētas un tās nemainīsies, taču iedzīvotājiem būs dota iespēja tās dzēst pirms termiņa. Krājobligāciju ienesīguma likmes tiks noteiktas, pamatojoties uz valsts vērtspapīru izsolēs piedāvātajām likmēm. Sākotnēji sešu mēnešu krājobligāciju ienesīguma likme noteikta 0,2% apmērā, bet divpadsmit mēnešu krājobligāciju ienesīguma likme būs 0,3%. Krājobligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir pieci gadi, ienesīguma likme būs 1, 6 %, bet krājobligācijām ar dzēšanas termiņu desmit gadi – 3, 25 %, informēja Āboliņš.
Ar krājobligāciju ieviešanu saistīto produktu izveidē un reklāmas kampaņā, kurā tiks apelēts pie iedzīvotāju patriotiskajām jūtām un uzsvērts, ka krājobligāciju iegāde dos labumu Latvijas iedzīvotājiem, nevis ārvalstu aizdevējiem, sākotnēji ieguldīs 75 tūkstošus latu.
Jau drīzumā reklāmas rullītis ar mudinājumu iegādāties krājobligācijas, tādējādi aizdodot valstij, parādīsies televīzijā.