Mājsaimniecību ienākumi ir auguši visā Latvijā, taču Latgale un Vidzeme joprojām ienākumu ziņā atpaliek no pārējiem reģioniem, secināts AS “Swedbank” pētījumā par Latvijas reģioniem, ko otrdien prezentēja bankas ekonomisti Mārtiņš Kazāks un Lija Strašuna.
"Swedbank" novērtējums liecina, ka pērn mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos. Latgalē un Vidzemē izaugsme bija vien 3-4%, Kurzemē un Zemgalē ap 7-8%, Rīgā un Pierīgā ap 11-12%. "Swedbank" atzīmē, ka labumus no ekonomikas izaugsmes pēdējos divos gados vairāk guva reģioni ar jau augstāku ienākumu līmeni uz iedzīvotāju.
"Swedbank" pētījumā secināts, ka aptuveni divas trešdaļas no mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem Latvijā vidēji ir no algotā darba, tādēļ ienākumu starpību reģionos galvenokārt nosaka atšķirības nodarbinātības un algu līmeņos. Rīgā un Pierīgā 2011.gadā bija nodarbināti ap 55-57% no 15 līdz 74 gadus veciem iedzīvotājiem, bet Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē tie ir 52-53% un Latgalē vien 49%.
Pētījumā atzīmēts, ka strauja ekonomikas izaugsme 2011-2012.gadā veicināja mājsaimniecību ienākumu kāpumu, tomēr tas nebija vienmērīgs visos Latvijas reģionos.
Lai veicinātu straujāku mājsaimniecību ienākumu kāpumu visos reģionos un mazinātu reģionālo nevienlīdzību, ir svarīgi gan mudināt uzņēmējus radīt jaunas darba vietas (piemēram, spēcināt sabiedrisko infrastruktūru un pakalpojumus, koncentrējot resursus ekonomiski spēcīgos reģionu centros), gan uzlabot iedzīvotāju spēju šīs darbavietas aizpildīt (piemēram, uzlabot izglītības kvalitāti un veicināt darbaspēka mobilitāti, kas palielina izredzes atrast darbu), secināts pētījumā.
Tāpat pētījumā atzīmēts, ka iedzīvotājam ar augstāko izglītību visos reģionos nodarbinātības līmenis ir ap 80%, bet iedzīvotājiem ar pamatizglītību visos reģionos tas ir vien ap 25%.
„Augstākam izglītības līmenim ir vērtība neatkarīgi no reģiona. Vienalga, vai dzīvojat Rīgā vai Latgalē - jo augstāks izglītības līmenis, jo labākas izredzes atrast darbu," uzsver Strašuna.
"Swedbank" aplēses liecina, ka 2011.gadā viens darba ņēmējs mēnesī mājās atnesa vidēji aptuveni 289 latus Latgalē, 305 latus Vidzemē, 374 latus Zemgalē, 387 latus Kurzemē. Savukārt Pierīgā dzīvojošais darba ņēmējs pelnīja pat nedaudz vairāk kā rīdzinieks (426 lati pret 420 latiem). Interesants šķiet arī fakts, ka ar samērā līdzīgu nozaru un iedzīvotāju izglītības struktūru un produktivitātes līmeni, Zemgalē dzīvojošiem darba samaksa ir krietni augstākā nekā Vidzemē.
Pētījuma autori to skaidro ar iedzīvotāju mobilitāti, norādot, ka Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums rāda, ka virs 50 000 iedzīvotāju no Pierīgas (ap 1/3 no Pierīgā dzīvojošiem darba ņēmējiem) un 13 000 līdz 15 000 no Zemgales (ap 1/6 no darba ņēmējiem) strādā citā reģionā, kas visticamāk ir Rīgā (kur dzīvo mazāk darba ņēmēju, nekā strādā). Vidzemē iedzīvotāju īpatsvars, kas strādā citā reģionā, ir vien ap 5 000 jeb 5-8%.
Pētījuma autori lēš, ka ienākumiem mazāk attīstītajos reģionos risks atpalikt arī turpmāk. Vidzemē un Latgalē ienākumi no algotā darba veido proporcionāli mazāku daļu no mājsaimniecību ienākumiem. Attiecīgi 33% un 36% no ienākumiem 2011.gadā šajos reģionos veidoja pensijas un pabalsti. Vidējā pensija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir nedaudz zemāka, savukārt pensionāru skaita proporcija pret darba ņēmēju skaitu ir augstāka. Rīgā uz 10 pensionāriem ir 15 darba ņēmēji, bet Latgalē uz 10 pensionāriem ir tikai 11 darba ņēmēji.
Ņemot vērā, ka darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars ilgtermiņā samazināsies, sabalansētā situācijā ilgtermiņā pensijām un pabalstiem jāaug lēnāk nekā algām. Bez atbilstošas politikas rīcības mājsaimniecību ienākumi mazāk attīstītajos reģionos, jo īpaši Vidzemē un Latgalē, riskē turpināt atpalikt no vidējiem valstī, norāda pētījuma autori.
Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati ir par 2011.gadu, un tie liecina, ka salīdzinājumā ar 2004.gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos. Turklāt ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem laika gaitā ir būtiski mazinājusies.
2004.gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet tagad šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011.gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā). Tomēr ienākumi uz vienu iedzīvotāju Zemgalē (87% no Latvijas vidējā), Vidzemē (82%) un Latgalē (75%) pietuvojušies vidējiem valstī vien minimāli.
"Swedbank" pētījumā atzīmē, ka CSP dati par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem pērn būs pieejami vien nākamā gada sākumā, 2012.gada tendenču analīzi varēs iestrādāt tikai 2015.gada budžetā.
Šāda laika nobīde var būtiski kavēt lēmumu pieņemšanu un spēju reaģēt uz izmaiņām ekonomikā. Lai mazinātu laika plaisu starp datiem un to izmantošanu ekonomiskajā politikā, "Swedbank" ekonomisti veica mājsaimniecību ienākumu novērtējumu par pagājušo gadu, izmantojot CSP publicētos un nepublicētos datus, kā arī Valsts Sociālās Apdrošināšanas Aģentūras (VSAA) sniegto informāciju.
Tādējādi, 2012.gada tendences, ko parāda "Swedbank" veiktais novērtējums, var tikt izmantotas jau izstrādājot 2014.gada valsts budžeta politiku.