Pirmdien, 73. gadskārtā, kopš Padomju Savienība okupēja Latvijas Republiku, Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs parlamentā sarīkoja paša sarakstītās grāmatas Padomju Latvijas noslēpumi iepazīstināšanu ar potenciālo lasītāju.
Brošūra ar fonda Vēsturiskā atmiņa atbalstu izdota Krievijā, un ievadvārdus rakstījusi persona, kas Latvijā atzīta par persona non grata.
Jautāts, kāpēc grāmatas prezentāciju viņš rīko tieši šajā datumā, N. Kabanovs skaidroja, ka tā vienkārši sagadījies, jo tā iespiesta tikai pirms divām nedēļām, un tādēļ šis bijis piemērotākais laiks.
Citādi domā folkloriste un Saeimas deputāte Janīna Kursīte. «Nezinu, vai viņš domāja par to datumu, bet, prezentējot grāmatu šajā datumā, Latvijas cilvēkiem, Latvijas patriotiem tas ir apvainojošs žests. Tas tikpat kā, piemēram, holokausta upuru piemiņas dienā prezentētu grāmatu ar saturu, kas uzurda kolektīvās sāpes. Melnā datumā prezentēt lietas, kas rāda labās puses, tas ir tāds dūriens sabiedrības apziņā,» saka politiķe.
«Es uzskatu, ka Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika bija pilnībā izdevies valsts projekts. Tam bija savs zelta laikmets, kas sakrita ar laiku no Leonīda Brežņeva valdīšanas gadiem līdz agrīnai perestroikai,» raksta N. Kabanovs.
Nav īsti skaidrs, kam šo grāmatu autors rakstījis, kāda ir tās mērķauditorija, jo latviski to izdot viņš neplāno, arī tirdzniecībā tās nebūs. «Dažus eksemplārus esmu nodevis bibliotēkām, taču man ir tikai autoreksemplāri, ja kāds Latvijā gribēs to izdot, tad būs tikai jānopērk autortiesības,» skaidro politiķis un piebilst, ka Krievijas grāmatnīcās tā būšot atrodama.
Grāmatas priekšvārda autors ir Krievijas fonda Vēsturiskā atmiņa pētnieks Vladimirs Simindejs, kurš līdz ar fonda vadītāju Aleksandru Djukovu pērn tika iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
«[..] neapšaubāmi Simindejs ir viens no naidīgākajiem komentētājiem Latvijai, pētnieks, kas latviešus pozicionē kā tautu, kas nodarījusi pāri krievu tautai,» uzskata politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts.
Pats N. Kabanovs V. Simindeju, kas esot viņa draugs, raksturoja kā korektu zinātnieku, kas strādājot, politisku aizspriedumu neierobežots – tīri akadēmiski.