Elektroniski publiski ticamu datu pieejamības trūkums spiežot zvērinātus notārus prasīt z/s īpašniekiem izziņas no Uzņēmumu reģistra par savu statusu.
Zemnieki ir nemierā ar zvērinātu notāru prasību pierādīt savas īpašumtiesības uz z/s pirms līgumu slēgšanas.
Savukārt zvērināti notāri norāda uz juridiski ticamu datu trūkumu elektroniskā vidē, jo ziņas saņem nevis no jaunās Uzņēmumu reģistra valsts informācijas sistēmas kā pirm avota, bet gan no Uzņēmumu reģistra datu atkalizmantotāja SIA Lursoft, kura datiem ir tikai informatīvas raksturs.
Šo riņķadanci papildina arī jautājums par to, vai zvērinātiem notāriem ir jāmaksā valsts nodeva par izziņu saņemšanu no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem (ja jāmaksā, tad klientiem jārēķinās ar dārgākiem notāru pakalpojumiem, ja nav jāmaksā, tad rodas jautājums, kas par to maksā).
Piena lopkopības z/s Pilslejas īpašnieks un vienlaikus lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs ir neizpratnē par jauno kārtību. «Lai noslēgtu zemes nomas līgumu vai veiktu citas darbības pie notāra, notārs pieprasa Uzņēmumu reģistra izziņu, kas apliecina, ka esmu saimniecības īpašnieks. Turklāt šī izziņa ir derīga tikai 15 dienas un maksā noteiktu naudas summu. Murgs tas ir,» skaidro lauksaimnieks, paužot neizpratni par jauno kārtību. Pēc viņa paustā, tā ir birokrātija un apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, jo vienkāršāk būtu notāriem ieskatīties valsts reģistra datos, kur skaidri ir redzami saimniecību īpašnieki.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklei, kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš vadītājai Ilzei Aizsilniecei nav saprotams, kāpēc ieviesta šāda norma. «Gan lauksaimnieki, gan uzņēmēji kopumā maksā nodokļus valstij, tāpēc vajadzētu vairāk atvieglot uzņēmēju darbu, attīstot, piemēram e-pakalpojumus, taču tā vietā XXI gadsimtā atkal tiek radīti birokrātiski šķēršļi un apgrūtināta uzņēmējdarbība,» pauda I. Aizsilniece.