Jau šonedēļ – 1.jūnijā – Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Portāla Gorod.lv rīkotā aptauja liecina, ka lielākā respondentu daļa šogad neizrāda lielu interesi par gaidāmajām vēlēšanām, turklāt politiskā aģitācija sākās pavisam nesen.
Pilsētā izveidojušos situāciju mūsu portālam komentēja Dmitrijs Oļehnovičs.
-Dmitrij, pastāstiet, vai, jūsuprāt, vēlētāji ir ieinteresēti gaidāmajās vēlēšanās, un kāda aktivitāte gaidāma vēlēšanu dienā?
- Tas ir sarežģīts jautājums, jo sociālo pētījumu veikšana pašlaik nav iespējama. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmais faktors saistīts ar iedzīvotāju nogurumu un apātiju, neticību priekšvēlēšanu laikā izteiktiem solījumiem, kā arī tas, ka gandrīz katrā sarakstā ir iekļauti deputātu kandidāti, kurus vēlētāji pazīst, bieži vien pat ne no labākās puses. Vēl viens faktors izklausās paradoksāli, bet tas ir saistīts ar „ieilgušo ziemu”. Cilvēki ir noguruši no ziemas un cenšas domāt par labu, par pavasari, vasaru, vasarnīcu, nevis par priekšvēlēšanu solījumiem. Tomēr pašvaldību vēlēšanas ir iespēja kaut ko mainīt. Diez vai vēlēšanās būs labi apmeklētas.
- Jūs minējāt, ka partiju sarakstos iekļautas vairākas pazīstamas personas, vai, jūsuprāt, pilsētniekus ieinteresētu vēlēšanas, ja tajos piedalītos jauni deputātu kandidāti?
- Nē, ir jauni, diezgan interesanti un oriģināli deputātu kandidātu saraksti, tāpat kā jauni deputātu kandidāti, vairākus no kuriem vēlētāji vērtē neviennozīmīgi. Daļa jauniņo izmanto marazmātiskus paziņojumus, kuru pamatā ir spilgti populistiski lozungi un/vai pašvaldības funkciju un tiesību nezināšana. Vēlētāji tradicionāli meklē jaunas sejas, kuras pagaidām neko, izņemot tradicionālo priekšvēlēšanu retoriku, nevar piedāvāt.
- Par ko var spriest, iepazīstoties ar partiju programmām, lozungiem...?
- Izanalizējot programmas, redzams, ka daļa kandidātu nesaprot pašvaldības funkcijas, tiesības un pienākumus. Otrais – spilgti populistiski lozungi, kuri nevar tikt izpildīti. Trešais – programmas, kuras izstrādāja profesionāļi un kuras neprofesionāļi. No citas puses, vēlētāji programmas nelasa. Manuprāt, vēlētāju procents, kuri iegāja CVK mājas lapā un izlasīja deputātu kandidātu sarakstus un programmas, ir ļoti mazs.
Lozungi ir visai skaļi. Tā ir priekšvēlēšanu cīņas loģika – kas kuru „pārkliegs”. Visi vēlas, lai pilsētā nebūtu korupcijas, bet neviens nesaka, kā to panākt. Visi kandidāti ierosina samazināt komunālo pakalpojumu tarifus, saprotot, ka tas vēlētājiem ir svarīgi, bet kā tas tiks panākts, deputātu kandidāti klusē. Cerams, ka vēlētāji neņems vērā lozungus, bet partiju reālos piedāvājumus un tos, kas šos piedāvājumus ierosina.
- Dmitrij, kā Jūs komentētu to, ka politiskā reklāma, plakāti un lozungi šogad pilsētā parādījās visai vēlu?
- Tas vēl ir maigi teikts, masu aģitācija sākās ļoti vēlu. Tas noteikti ir saistīts ar to, ka deputātu kandidātu saraksti tika veidoti pēdējā brīdī un daudzi kandidāti vienkārši bija tālu no politikas un nesaprata tās būtību. Protams, pastāv priekšvēlēšanu stratēģija un, ņemot vērā ierobežotus resursus, pamatpasākumi notiek pēdējās priekšvēlēšanu dienās, cerot uz lielāku efektu. Tieši dažas nedēļas pirms vēlēšanām redzam aģitācijas automašīnas, plakātus, banerus...
Pārsteidzoši, ka līdz šim laikam nav reklāmas, kas būtu adresēta katram abonentam – potenciālajam vēlētājam. Priekšvēlēšanu aktivitāte sākās tikai maija sākumā, faktiski 9.maijā. Pētniekiem būs ko analizēt.
- Sakiet, kā varētu vērtēt šādu svētku izmantošanu politiskajos nolūkos?
- Tas ir saprotams no propagandas un aģitācijas skatpunkta. Tas ir likumīgi. Jebkuru svētku un masu pasākumu, kuru gaitā daugavpilieši apmeklē Dubrovina parku, izmantošana ir pareiza. Bet ne no ētikas viedokļa. Nevar ekspluatēt vēsturisko atmiņu politiskajos nolūkos. Tomēr politikā mērķis attaisno līdzekļus, morālei te nav vietas.
- Vai varat atzīmēt vēl kādas īpatnības?
- Manuprāt, ir par maz atklātu diskusiju, tās parasti ir banāla pašreklāma. Pārsteidzoši, ka pagaidām nav notikušas kompromātu cīņas, maz tiek izmantota paveiktā atskaišu stratēģija. Tas varētu būt saistīts ar to, ka nav ar ko lepoties, visi īstenotie projekti nobāl uz komunālo pakalpojumu cenu, korupcijas skandālu fona. Kandidāti pat necenšas attaisnot savu rīcību. Citās pilsētās notiek savādāk. Piemēram, cīņa par Rīgas mēra amatu pārsteidz ar savu mērogu un ir politiskās cīņas paraugs. Savukārt Daugavpils pašlaik ir ne visai labs provinces paraugs.