EK lēmums aizliegt atsevišķus pesticīdus vasaras rapša platības Latvijā var samazināt par 30 – 40 %.
EK no šā gada 1. decembra aizliegs lietot neonikotinoīdu grupas pesticīdus, kas tiek vainoti straujajā bišu populācijas sarukšanā. Lielražotāji ir neizpratnē par gaidāmo aizliegumu, jo šobrīd lauksaimniekiem netiek piedāvātas alternatīvas iespējas.
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja saredz, ka vislielākās sekas aizliegums atstās uz vasaras rapša audzētājiem, jo šo kultūru ir maza iespēja izaudzēt bez kodinātām sēklām. Jau šobrīd daļa vasaras rapšu audzētāju atzīstot, ka vairs to nesēs, līdz ar to šo sējumu kopapjoms Latvijā var sarukt par 30 – 40 %. M. Dzelzkalēja teic, ka zaudētāji būs arī biškopji, jo tādējādi pazudīs daļa bišu ganību un paredzam ietekme arī uz lopkopību, jo rapša rauši ir nozīmīgs proteīna avots.
Zemnieki aizliegumu uzskata par līdz galam neizsvērtu soli. LPKS Latraps lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieku Ģirtu Ozolu satrauc fakts, ka EK vēlas aizliegt šos pesticīdus kā kodni. «Rapsi izaudzēt bez sēklu kodināšanas nav iespējams, jo spradži sāk to postīt, jau sēklai dīgstot. Lai izvairītos no tiem, lauki būtu jāmiglo uzreiz, pirmo divu nedēļu laikā to veicot piecas sešas reizes un tad risks videi būtu lielāks,» skaidro Ģ. Ozols. Viņš domā, ka, pirmkārt, būtu jāveic padziļināts pētījums, lai pierādītu šo pesticīdu kaitējumu un, otrkārt, ja aizliegums tiks pieņemts, zemniekus nedrīkst atstāt bez alternatīvām.
Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa atzīst, ka, ieviešot aizliegumu, ar neonikotinīdu pesticīdiem vairs netiks kodināta rapšu sēkla un tas nozīmē, ka pieaugs atklāto smidzinājumu skaits uz laukiem, kas būs lielāks risks dabai un bitēm. Tas arī var nozīmēt nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pieaugumu Latvijā, jo EK nav piedāvājusi alternatīvas kaitīgo organismu ierobežošanai. Eksperti arī uzsver, ka patlaban ne Latvijā, ne citur Eiropā nav pieejami citi preparāti, ar ko varētu aizstāt aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus.
Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja saredz, ka vislielākās sekas aizliegums atstās uz vasaras rapša audzētājiem, jo šo kultūru ir maza iespēja izaudzēt bez kodinātām sēklām. Jau šobrīd daļa vasaras rapšu audzētāju atzīstot, ka vairs to nesēs, līdz ar to šo sējumu kopapjoms Latvijā var sarukt par 30 – 40 %. M. Dzelzkalēja teic, ka zaudētāji būs arī biškopji, jo tādējādi pazudīs daļa bišu ganību un paredzam ietekme arī uz lopkopību, jo rapša rauši ir nozīmīgs proteīna avots.
Zemnieki aizliegumu uzskata par līdz galam neizsvērtu soli. LPKS Latraps lauksaimniecības nodaļas vadītājas vietnieku Ģirtu Ozolu satrauc fakts, ka EK vēlas aizliegt šos pesticīdus kā kodni. «Rapsi izaudzēt bez sēklu kodināšanas nav iespējams, jo spradži sāk to postīt, jau sēklai dīgstot. Lai izvairītos no tiem, lauki būtu jāmiglo uzreiz, pirmo divu nedēļu laikā to veicot piecas sešas reizes un tad risks videi būtu lielāks,» skaidro Ģ. Ozols. Viņš domā, ka, pirmkārt, būtu jāveic padziļināts pētījums, lai pierādītu šo pesticīdu kaitējumu un, otrkārt, ja aizliegums tiks pieņemts, zemniekus nedrīkst atstāt bez alternatīvām.
Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa atzīst, ka, ieviešot aizliegumu, ar neonikotinīdu pesticīdiem vairs netiks kodināta rapšu sēkla un tas nozīmē, ka pieaugs atklāto smidzinājumu skaits uz laukiem, kas būs lielāks risks dabai un bitēm. Tas arī var nozīmēt nelegālo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pieaugumu Latvijā, jo EK nav piedāvājusi alternatīvas kaitīgo organismu ierobežošanai. Eksperti arī uzsver, ka patlaban ne Latvijā, ne citur Eiropā nav pieejami citi preparāti, ar ko varētu aizstāt aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus.