Pēc SIA „Daugavpils ūdens” Attīstības nodaļas vadītāja Alekseja Semjonova vārdiem, daudzi pilsētnieki, kuri nav izmantojuši iespēju pieslēgties pilsētas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, savu lēmumu skaidro nevis ar papildizdevumiem, bet ar to, ka esot pieraduši izmantot ūdeni no savas akas un nevēlas mainīt savus ieradumus.
Pēc A.Semjonova teiktā, pēc pilsētas ūdensapgādes sistēmas attīstības projekta otrā kārtas īstenošanas iespēju pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un padarīt savu dzīvi komfortablāku izmantoja ap 30% iedzīvotāju.
SIA „Daugavpils ūdens” Attīstības nodaļas vadītājs atzīmēja, ka, neskatoties uz ekoloģiskajām kustībām Eiropā, Latvijas iedzīvotāji, tostarp daugavpilieši, ne vienmēr saprot, ka pašreizējos apstākļos aku ūdens bieži vien ir piesārņots ar lokālās kanalizācijas ūdeni, kas ir raksturīgi privātsektoram.
„Iedzīvotājus, it īpaši pensijas vecuma cilvēkus, apmierina aku ūdens kvalitāte, ar ekoloģiju saistītie dienesti parasti neiejaucas privātsektorā notiekošajā un ne visai aktīvi informē par ūdens kvalitāti. Nevar piespiest cilvēkus mainīt ieradumus, turklāt, ja tas ir saistīts ar papildizdevumiem”, pastāstīja A.Semjonovs.
Pēc speciālistu domām, pēc ūdensapgādes tīklu paplašināšanas projekta trešās kārtas īstenošanas 2015.gadā cilvēku skaits, kuri vēlēsies pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, nepieaugs, t.i., sastādīs ap 30% līdzīgi kā otrās kārtas īstenošanas ietvaros.
Pašlaik projekta ietvaros tiek veikti vairāki darbi, tomēr arī privātīpašniekiem jāuzņemas izdevumi, kas ir saistīti ar māju pieslēgšanu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Izdevumi nav pārāk lieli, tomēr iedzīvotāji nevēlas pieslēgties sistēmai, jo ir apmierināti ar savām lokālajām sistēmām. Tomēr, pēc A.Semjonova vārdiem, ir pilsētnieki, kuri gatavi uzņemties papildizdevumus, lai saņemtu iespēju izmantot centralizētās ūdensapgādes sistēmas pakalpojumus.