Ja Eiroparlamentā nonākušais likumprojekts būtiski nemainīsies, viesmīlības industrija dabūs trūkties . Eiropas Parlamentā (EP) briest norma, ka Eiropas viesmīlības nozares uzņēmumiem – viesnīcām un restorāniem, kas apstrādā 500 klientu datus gadā, vajadzētu noteikt par pienākumu datu drošībai ieviest atsevišķu štata vienību.
Sākotnējais Eiropas Komisijas priekšlikums bija itin sakarīgs, komentē arī DB aptaujātie nozares eksperti – tas paredzēja noteikt par personu datu drošību atbildīgo amatpersonu viesmīlības uzņēmumos, kuru darbinieku skaits pārsniedz 250 cilvēkus. Tomēr tas, kas ar EK iniciatīvām notiek tālākos ES politikas veidošanas līmeņos, acīmredzot ir laimes spēle, jo EP šo priekšlikumu radikāli mainīja, no uzņēmumu lieluma liekot uzsvaru uz apkalpotajiem klientiem.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa DB komentē, ka EK plānotais regulējums, kas noteiktu, ka pārzinim un operatoram ir jāieceļ datu aizsardzības speciālists gadījumā, kad apstrādi veic uzņēmums, kas nodarbina vismaz 250 personu, nav samērīgs, jo darbinieku skaits nevar būt vienīgais kritērijs, lai noteiktu datu aizsardzības speciālista vajadzību uzņēmumā.
Šādu argumentu DB min par likumprojekta virzību EP atbildīgais deputāts no Vācijas Jans Filips Albrehts. «Ar priekšlikumu 250 darbiniekus noteikt par galveno mērauklu ir par maz,» viņš raksta. Eiroparlamenta deputāts DB norāda, ka pašlaik notiek diskusijas par piemēroto «datu subjektu» (lasi – viesnīcu un restorānu klientu) slieksni, tā ka jādomā, ka 500 vēl nav akmenī kalts skaitlis.